tag:blogger.com,1999:blog-38100357941630195412024-03-13T23:46:45.883+02:00Valža Vasarnieka memuāriViss par manu dzīvi šovasar. Vasara ir mans mīļākais gadalaiks. :)Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.comBlogger52125tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-73413098210224925932009-09-02T21:58:00.003+03:002009-09-02T22:06:26.337+03:00Skumjas un realitāteŠorīt pamodos jau pusdeviņos savā Rīgas dzīvoklī. Modinātājs vēl nezvanīja, pamodinaja tādas īstas smeldzīgas skumjas. Vai tiešām tāds ir visa sākums un beigas? Aiz pieraduma pasniedzos pēc tomātu sulas pudelītes. Pēdējā, kas stāvēja pie gultas, bija tukša. Viss lietuviešu alus arī izdzerts. Sapratu, ka laikam jau jāceļas, šodien jāizdara TIK daudz.<br />Omi Elvīru biju saticis, jau, iebraucot Latvijā, tēvs speciāli brauca caur Šauļiem, kur trīsvaigžņu lielveikalā nopirka Elvīrai strūdeles mīklu Šviežia Tešla. Uz Elvīras māju Elejas pusē, braucot no Lietuvas, jānogriežas pa kreisi no lielceļa, viņa dzīvo robežas zonā. Manu Valdiņ, Elvīra bija gan priecīga, gan skumja, - sargi sevi tajā Somijā. Lai neapsaldētos, iedeva kapzeķes. Vismaz naktī uzvelc, lai nepamosties slims!, ome nosmēja. Izcepusi pīrāgus un rupjmaizi, iedeva līdzi arī gabaliņu baltkrievu speķa ar ķimenēm. Viņai vēl paliek, un Eduards atnesīs atkal, bet Valdim gan tajā Somijā var rasties nepieciešamība pēc īsta ēdiena.<br />Vajadzēja aiziet līdz aģentūrai, lai paņemtu nākamā lidojuma apstiprinājumu. Tur tiešām visiem vajadzētu iet apmaksātā atvaļinājumā – Elīna raud, Zane agresīvi spiedz, Guntis smīnēdams kravā mantas un izsaka kolēģēm indīgas piezīmes. Ejot prom, durvīs man ap kaklu apkrita Antons, saimniecības daļas vadītājs. Braukšot ciemos par katru cenu, jāsaņemas, pirms jūrā nav sākušās septembra vētras!<br />Tagad sēžu mājās, mantas jau sakravātas, gaidu Pēteri – Lindas brāli. Viņš paliks manā dzīvoklī, kamēr mācīsies Rīgas skolas pēdējā klasē, šovakar – iepazīšanās pasākums. Tāpat kā viss šai pasaulē, ir mainījies arī Toma darba laiks. Diez kad vēl skanēs Lielais Vakars. Visas zīmes rāda, ka jāsaka Rīgai – atā!Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-88406666039206439792009-09-01T21:49:00.003+03:002009-09-01T21:54:31.311+03:00Melns dermatīns un spoguļiMājupceļš izrādījās trakoti garš. Par katru cenu tēvs gribēja mani atvizināt līdz Rīgai ar mašīnu. Vajadzēja nakšņot Polijā, bet – tavu negalu, neviens jau nezināja, ka šis vīkends, acīmredzot, ir poļu kāzu laiks. Visi zajazdi nobūkoti – restorānā notiek kāzu mielasts, bet hotelikā dzīvo kāzinieki. Meklējot brīvas vietas, pamanīju pāri: sieviete lillīgi zeltainā minikleitā ar zelta kreļļu virteni un vīrietis lietišķā pelēkā uzvalciņā iznāca no 16. numura. Diez ko viņi tur darīja laikā, kad kāzu torte vēl nav sagriezta. Sestdienas vakars izskatījās izbojāts. Tomēr. Beigu beigās izdevās atrast vietu motelikā Amazonka netālu no Ostrodas (tēvs brauca no Berlīnes uz Rīgu caur Gdaņsku, jo pa to ceļu nebrauc fūres, daudz mierīgāka braukšana, bieži var pārsniegt pieļaujamo braukšanas ātrumu). Nebiju sajūsmā: brīvs bija tikai trīsvietīgais numurs, kas maksāja tikpat, cik istaba ekskluzīvā vietā: ja brauc pa Poznaņas haiveju un tad uz Varšavu, ceļā ir ideāls 3zvaigžņu hotelis Gorski Katovices-Varšavas ceļā, kur vienmēr nakšņojām ar kolēģiem, kad bijām atceļā no vizītes Polijas aģentūrā. <br />Moteliks nedaudz oda pēc tualetes un gaismas slēdzis bija tikai pie ārdurvīm. Lai izslēgtu gaismu un nokļūtu līdz gultai, bija jāieslēdz televizors. Tas gan, par brīnumu, tādā nožēlojamā vietā bija platekrāna. Tā kā gultai bija melna dermatīna apdare un gultas panelī iemontēti spoguļi, naktsvieta baisi atgādināja apbedīšanas biroju vienā no maniem iemīļotajiem seriāliem. Tāpēc atstāju televizoru ieslēgtu – tomēr mazāk nepatīkami. Pirms gulētiešanas teicu tēvam: hotel Gorski bija šarko duša un bezmaksas internets. “Vo, a kur tagad ir tavs Gorski un tava aģentūra? Priecājies, ka atradām vietu nakts melnumā, un lēnām pierodi pie reālās dzīves!”Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-81963866128819763502009-08-31T23:58:00.005+03:002009-09-01T00:04:42.776+03:00Vursti, kebabi un aliBerlīne izrādījās daudz labāka, nekā biju iedomājies. Patika gan vēstures pieminekļi, sevišķi – apgleznotais mūris Ostbānhofa pusē pie Šprē (tur tālāk uz upes ir instalācija ar diviem milzīgiem cilvēkiem, visi no tilta fotografē), gan zooloģiskais dārzs, gan galvenā Rietumvācijas iela Ku-dam ar visiem veikaliem. Rajonā, kur bija apartaments, Kreicbergā, ir gan dažādi krogi, mazi kinoteātri, mākslinieku darbnīcas, gan arī galvenā Berlīnes turku dzīves vieta. Īpaši garšoja Kebabs par 2.80, apēdot tādu, vairākas stundas negribas ēst! Nav kā vursts alusdārzā pie Zoo. Maksā 4.50, bet atnes bļodiņu, kur karstā ūdenī 2 Minhenes desiņas, klāt saldas sinepes no paciņām un klāt uz atsevišķa šķīvja ūdenskliņģeris,<br />Bet alus! Berlīne laikam ir vieta īstiem alus cienītājiem – dārgākais no lētā gala – kviešu alus – maksā 1.99 par puslitra pudeļu sešpaku, kam klāt vēl jāpieskaita pudeles depozīts. Tādus laikus nekur citur nepiedzīvosi!<br />Atpakaļceļu tēvs uzsāka ar sarunu. Neesot pateicis, ka viņiem ar Marinu ir dēls Artjoms, „Tavs pusbrālis, šobrīd neciešamais pirmsskolas vecums, bet kopumā – īsti viltīgs zellis, viss tēvā!” Saša apmierināti nokrekšķinājās. Valdis ar šausmām atcerējās amatpersonas deklarāciju – „Eu, nevarēji pateikt ātrāk, tagad man būs pārkāpums!” „Ko ņemies,” tēvs atmeta ar roku, „baigā amatpersona ☺ Kā tu varēji zināt? Ja nu es būtu iekritis kredītos un būtu bezvēsts prombūtnē? Artjomam ir cits uzvārds, manējais, un nav arī Latvijas personas koda! Dzīvē viss notiek uz labu – arī, ja neredzi to šodien!”Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-46590233654018256362009-08-28T04:06:00.009+03:002009-08-28T14:23:03.778+03:00Konservatīvisms un inovācijas<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpcwjONHovI/AAAAAAAAAJ0/_vL5X_ZPBEo/s1600-h/DSC02744.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpcwjONHovI/AAAAAAAAAJ0/_vL5X_ZPBEo/s400/DSC02744.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5374818061956653810" /></a><br />Ārā šajās dienās Viduseiropā ir ellīgi karsts. Pat Gdaņskā, kaut tā ir piejūras pilsēta. Labi, ka Avis īrētajā Lexusā kondiška un ādas sēdekļi. Alum fācis pat nopircis kūlboksu – ar vadu piestiprina pie mašīnas piepīpētāja un brauciena laikā ir pašiem savs ledusskapis!<br /><br />Vienu no poļu tradicionālajiem aliem atkorķēju jau tūlīt pēc iekāpšanas. Citādi būs sausa runa, tēvs piemiedza ar aci. Mums būs apartaments Kreicbergā, apkārt visādi bāri un restorāni, arī veikali, gan Kaiser's, gan Netto. No Gdaņskas jābrauc mazliet vairāk par 500 kilometriem. Neticēsi – pat dārgākais vācu alus ir lētāks nekā alus Latvijā vispār, par taviem Helsinkiem nemaz nerunājot.<br /><br />Kad bija nobraukti apmēram 200 kilometri, tēvs kļuva nervozs. Starp Košalinu un Karlino jāsatiekot Polijas biznesa partneris, kam tur vasaras māja. Valdis lai tikmēr paēd kādā ceļmalas krogā. Izsēdināja tieši pie lielās baltās mājas, kam pa visu sienu uzraksts ZAJAZD HUBERTUS un mežacūkas bilde. Iedeva arī eiro, jo karti, uz galvošanu, tur neņems!<br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://4.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpcuQqzsaAI/AAAAAAAAAJU/Db7TqTGHrpQ/s1600-h/DSC02753.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="http://4.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpcuQqzsaAI/AAAAAAAAAJU/Db7TqTGHrpQ/s400/DSC02753.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5374815544193869826" /></a><br /><br />Krogs izrādījās reāls atradums. <br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/Spe1xijPFoI/AAAAAAAAAJ8/cj00a9WJD9g/s1600-h/DSC02746.JPG"><img style="float:left; margin:0 10px 10px 0;cursor:pointer; cursor:hand;width: 268px; height: 400px;" src="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/Spe1xijPFoI/AAAAAAAAAJ8/cj00a9WJD9g/s400/DSC02746.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5374964542982788738" /></a><br />Saimnieks stāstīja, ka tas ir ģimenes īpašums, un, kamēr viņa sieva virtuvē gatavoja FLAKI zupu un mežacūkas kotleti, izstāstīja visu dzīvi – tēvs no Lietuvas, māte no Baltkrievijas, kopš bērnības te, pie Baltijas jūras. Tagad vietējie šauj mežā cūkas un aļņus, nes uz krogu, kur Zbigņeva sieva tos gatavo, lai garšo gan poļakiem, gan vāciešiem. <br />Dēla šodien krogū nav, viņš aizbraucis pie sievietes. Ko padarīsi, saimnieks noplātīja rokas – tagad tādi laiki, ka jāpriecājas: dēls pie sievietes nevis pie vīrieša!Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-38525495983400122752009-08-27T17:34:00.002+03:002009-08-27T17:39:40.935+03:00Re ko sencis man nopirka :)<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpaZsEPI-uI/AAAAAAAAAJM/DDGMiV_bzC8/s1600-h/DSC02755.JPG"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 268px; height: 400px;" src="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpaZsEPI-uI/AAAAAAAAAJM/DDGMiV_bzC8/s400/DSC02755.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5374652187643804386" /></a><br /><br />Sencis atceras, ka nedeva man naudu saldējumiem Eskimo un Pols. Tagad tāpēc viņš izpērk vainu, pērkot alus :)Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-49272173444679315082009-08-27T16:40:00.007+03:002009-08-27T17:03:17.229+03:00Pārkvalifikācija un atkalredzēšanās<a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpaSGNYMM2I/AAAAAAAAAJE/Z_AFEdfZ_nk/s1600-h/DSC02739.JPG"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SpaSGNYMM2I/AAAAAAAAAJE/Z_AFEdfZ_nk/s400/DSC02739.JPG" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5374643840681259874" /></a><br /><br /><br />Pagājušonedēļ, pēc tam, kad Radio SWH pēdējoreiz skanēja Vasarnieku stāsti, pārkvalifikācija gāja vēl vairākas dienas, bet vairs nebija tik grūti kā sākumā. Gala beigās piektdienas priekšpusdienā paziņoja rezultātus. Tiem, kas saņēma sertifikātu ar sarkanu labo apakšējo stūrīti, septembra vidū būs iespēja sākt mācības turpat, augstākā līmeņa speciālistu skolā. Ja sertifikāta stūrītis dzeltens – septembrī jādodas uz Turku, kur notiek vidēja ranga darbinieku pārkvalifikācija. Man kopā ar apliecību pasniedza arī kartīti ar dzīvesvietas rezervācijas kodu. Katrā ziņā prieks, ka jāpaliek Helsinkos, jo apkārtni uz izklaides vietas jau esmu iepazinis, nofotografējies pie pieminekļa arī. Turklāt dzīvesvietā jau tagad varētu atstāt dažas mantas. <br />Sestdien jau agri bija jābūt lidostā – nedrīkstēja nokavēt čekinu, kas beidzās 10:30. Tēvs nedēļas sākumā man atsūtīja elektronisko biļeti līdz Gdaņskai. Lidojums bija ar 1 pārsēšanos, abās reizēs ēdu sendvičus (pirmajā – ar tunci un pikanto mērci, otrajā – ar vītinātu gaļu un papriku). Dzēru arī alu – lieliskā aviokompānija atspirdzinājumus piedāvāja par velti!<br />Tēvs mani sagaidīja ielidošanas parkingā, ieradies jau ātrāk un noīrējis melnu Lexusu. Viņš ar vienu pārsēšanos lidojumam iztērējis 7 stundas. Tēvu nebiju redzējis mūžību. Viņš, šķiet, mainījies tikai uz labo pusi. Agrāk vairāk izskatījās pēc lūzera, tagad – pēc labi kopta žigolo. Nopircis man poļu alus, lai ceļā raitāk sokas runāšana.<br /><br />p.s. Uzmini, kādu alu es dzēru lidmašīnā?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-84820706832813305232009-08-19T23:29:00.003+03:002009-08-19T23:33:56.108+03:00Somu olas un vienādojumiKad šodien pamodos, pulkstenis rādīja 9:15 pēc Somijas laika. Vībke bija uzvedusies ļoti klusu un pagatavojusi somu brokastis – piecus rīsu pīrāgus, kas izskatās kā sklandu rauši, tikai iekšā ir nevis burkāni, bet rīsi. Tos uzsilda mikroviļņos, pa to laiku nomizo tikko cieti novārītu olu un ar dakšu saspaida to kopā ar sviestu un sāli. Saspaidīto masu liek virsū siltajam pīrāgam – nekad neticēsiet, bet garšo vienkārši kolosāli! Šķīstošā kafija sanāca tāda stiprāka. To dzērām ar pienu.<br />Tad Vībke devās uz istabiņu rezervācijas kantori, bet es – uz pieaugušo pārkvalifikācijas centru – pildīt atestācijas pirmo kārtu, kam bija jāsākas 11:30. Sākumā likās, ka testi ir pavisam vienkārši – tādi kā bērniem, ar trīsstūriem, rombiem un apļiem. Vēlāk gan bija pat riktīga matemātika, vienādojumi. Uz ātrumu pārbaudīja kvadrātsaknes. Mazliet uzelpoju vienīgi tad, kad pēc parauga lika rakstīt projekta tāmi. (Tas galu galā man padodas!)<br />Aizpildītās tāmes savāca un nokopēja, mums atdeva kopijas. Līdz rītam jāpārdomā, ko un kā rakstīt projekta aprakstā angļu valodā, kad tāme jau gatava. Redz, kādi viltnieki, nodomāju! Vēlāk likšot projektu arī noformēt.<br />Izgāju ārā 16: 45 – svaigs, spirgts gaiss. Tiešām – sākusies jauna dzīve!Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-85071099470530064902009-08-19T19:44:00.003+03:002009-09-10T20:17:16.034+03:00Ceļš un ceļojumsTā kā vakardienas rīts bezcerīgi risinājās VIDā, lidojumam čekojos caur to jauno automātisko (elektronisko) sistēmu, nav vairs kā senajos laikos, kad pie bagāžas nodošanas jāgaida skaistā zaļā biļete. Biju vīlies tajā pelēkajā un neizskatīgajā papīrelī, bet viens pluss tajā visā gan ir, var izvēlēties vietu lidmašīnā. Cauri drošības kontrolei tiku bez aizķerēm, ja neskaita to, ka, šķiet, pie tā radioaktīvā rentgena aparāta pazaudēju kārtējās saulesbrilles. Mana ierašanās lidostā bija tik laicīga, ka nebija laika iepirkt tajā ekskluzīvajā lidostas teritorijā nevienu importa dzēriena pudeli, tādēļ pa taisno devos uz iekāpšanas platformu.<br />Lidmašīnā biju izvēlējies vietu pie loga un diezgan tuvu iekāpšanas durvīm, jo gribēja no augšas apskatīt Rīgas jūras līci. Tas arī izdevās, labi varēja redzēt Salacgrīvu un vietas kur pavisam nesen kopā ar Tomu testējām ēdienus, un aizkadrā arī dzērienus.<br />Cilvēki lidmašīnā likās garlaikoti. Neviens nepasūtīja pat ne alu, ne siera kruasānu.<br />Ielidojot Vantaa - Helsinku lidostā, pa taisno devos uz 615. autobusu, pa ceļam paķerot ratiņus uz kuriem uzlikt smago brūno somu. Viss likās tik gludi līdz brīdim, kad, iekāpjot autobusā un uzsākot ceļu līdz centrālajai stacijai, sapratu, ka ratiņos esmu aizmirsis mapi ar pāris dokumentiem, starp kuriem bija arī reģistrācijas papīrs piešķirtajai istabiņai. Sazvanījos ar paziņu Vībki, kura solījās sadabūt jaunu, taču, kamēr viņu gaidīju pie centrālās stacijas pulksteņa, kurš šobrīd, starp citu, ir ietīts glītā kažociņā, laikam remonta darbu dēļ, reģistrācijas kantoris bija beidzis darbu un pirmo nakti nācās pavadīt pie paziņas rajonā pavisam tuvu Helsinku centram. Pirms miega vēl devos pastaigā kopā ar Vībki, centrā iedzērām pa alum. Tas tā, ierodoties. Turpmāk tu alu pirksi veikalā un dzersi mājās, paziņa sirsnīgi smējās. Laikam studentu humors, laimīgi nopūtos.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-52907704696603333282009-08-17T22:43:00.003+03:002009-08-17T22:49:01.451+03:00Amatpersonas un atvadasVīkends pagāja kā sprinta skrējienā, ceturtdien darbā, izsniedzot sertifikātu, pateica, ka jau pirmdien jādodas uz atestāciju Helsinkos, kur redzēs, vai mani pieņems apmācības augstākajā līmenī. Nacionālās aviokompānijas biļeti ar vienu apmaksātu bagāžas vienību izsniedza reizē ar sertifikātu. Biļete vienā virzienā, jo ieminējos, ka Eiropā mani grib satikt tēvs. Ja atpakaļceļš izrādīsies pārāk dārgs, aģentūra izmaksāšot kompensāciju uz avansa norēķina pamata.<br /><br />Cirks sākās piektdien. Zvana Elīna un spiedz neparasti augstā balsī: šefs nepateica, ka jūlija beigās iekļāvām tevi projekta iepirkumu komisijā, tagad tev jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā! 1. pielikums Ministru kabineta 2002.gada 22. oktobra noteikumiem Nr.478.<br />Biju tikko pamodies. Neesmu amatpersona un amatā nevis stājos, bet to pametu!, čukstēju. Tu esi iepirkuma komisijā, tāpēc amatpersona, Elīna nervozi skaidroja. Jūlijā neviens nezināja, ka izvērsīsies šitā. Atnāc, Valdi, uz aģentūru, nu jau izklausījās, ka viņa šņukst. Aizpildīt deklarāciju tāds spļāviens vien. Ja neiesniegsi laikā – sods 250 latu kā likts!<br /><br />Viņai teikt viegli. Labi, mašīnas man nav, vērtspapīru un akciju arī nav. Toties radinieki! Tagad jāzvana omei Elvīrai un tēvam, lai pierakstītu viņu personas kodus un dzīvesvietas adresi. Skaidra lieta, kā citādi zinās, vai notikusi interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā – vai Elvīra nepiedalās konkursā par telekomunikāciju piegādi aģentūrai.<br />Ar deklarāciju dabūju čakarēties, vēl šorīt, jo VID piektdienās vairs nestrādā. Knapi paspēju iesniegt, biju jau ar mugursomu, ārā gaidīja Guntis ar mazdu. Sveika, Rīga, bet es vēl neatvados!<br /><br />ps. bet piektdienas vakarā ballītē vienalga piedzēros. aiz škrobes un aiz prieka vienlaikus.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-45652403902248549332009-08-13T21:53:00.000+03:002009-08-13T21:54:49.940+03:00Elvīras un Ataturka dienaŠorīt darbā ierados otrais – tūlīt pēc Elīnas. Pat tagad, kad aģentūru klapē ciet, šī nevar likties mierā, jābūt vienmēr un visur pirmajai. Ieraudzījusi mani, sāka brēkt: muļķu valsts bija un paliks, kur tad nāks nauda budžetā, ja visus atlaiž. Vēl arī bezdarbnieku pabalsti jāmaksā! Jau no rīta bijusi Sociālās apdrošināšanas kantorī pieteikties pabalstam. Uzzinājusi, ka kantoris augustā arī 2 dienas slēgts bezalgas atvaļinājumu dēļ. Labi, ka nevilka garumā un aizgāja uzreiz. Šodien vēl jāpaspējot aizskriet uz VID-u, jo tas, savukārt, būs slēgts rīt – viņiem bezaldznieki piektdienās. Beidzot saņēmusies pieprasīt no valsts atpakaļ pārmaksāto Iedzīvotāju ienākuma nodokli kopš 2006. gada. Lai iepūš!<br />Pirms sertifikāta pasniegšanas pēcpusdienā vēl piezvanīju omei. Viņai vārda diena un dzimšanas diena vienā datumā. Toreiz, pirms 86 gadiem, tā bijusi zīmīga diena, Ataturks ievēlēts par Turcijas prezidentu, Elvīras tēvs vienmēr pieminējis, drīz pēc tam piedzimusi arī Velta Līne. Ome bija labā noskaņojumā: sēžot ar draugu Eduardu un dzerot konjaciņu, Eduards atnesis arī īstu baltkrievu speķi! Pastāstīju, ka zvanīja tēvs. Nevar būt, tiešām Saša nācis pie prāta?, ome skaļi smējās. Par aģentūru viņa jau zināja. Saki nu vēl, Valdiņ, Elvīra nopūtās. Posts vien, visus atlaiž, Baltijas ceļa gadadienā liek cilvēkiem skriet kā aunu baram, kaut būtu īstais laiks apstāties un padomāt. Labi vien ir, ka piekriti braukt mācīties uz ārzemēm, te vairs nav daudz, ko darīt.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-42409484913972114172009-08-12T22:35:00.002+03:002009-08-12T22:38:00.134+03:00Izaicinājums un stilsTieši uz to es jau biju gatavs. Neatradās neviens, kas gribētu ar mani dalīties smagajā izvēlē. Tikai @Ilzeens Tviterī novēlēja, lai turos. Paldies, daudz citu variantu jau nav ☺. Nevarēju aizmigt līdz pusčetriem, izdzēru 7 puslitra alus kausus no muciņas, ko vīkendā kaimiņš atveda no brauciena pa Abulu. Aizmidzis sapņoju, kā braucu uz Vāciju, Franciju, Beļģiju un Nīderlandi tikties ar tēvu un viņa tagadējo sievu. Stāsta, ka beļģu alus esot kaut kas īpašs, katram alum sava glāze. Pie kroga galda pienāca opis Visvaldis un nokrekšķējās: Saša, no tavas dzīves nav ne tik daudz jēgas kā melns aiz naga. Vienīgais attaisnojums tavai eksistencei ir Valdiņš, bet arī tas tevi nav vedis pie prāta: puika aug viens, māte mirusi, tēvs kaut kur klenderē, pat neiedod divdesmit kapeikas saldējumam Pols! Labi, ka Namedai pietika prāta, un Valdim ir mūsu uzvārds. Elvīras tupeņus noēdies, aug griezdamies!<br />Pamodos tieši pāris sekundes pirms ierastā modinātāja zvana 7:35. Paģiru nebija. Atvēru acis un sapratu – vai par velti jau kuro nakti tādi sapņi, izaicinājums jāpieņem. Dušā izpilināju pēdējos pilienus adida sport (tagad dušas želeja būs jāpērk lētajā veikalā), ātrumā uzgrauzu pārpalikušo ciabatta maizi ar lauku sieru, uzvilku buktētās bikses un stilīgo linu kreklu, iesmaržojos un devos ceļā. Lai nedomā, ka Valdiņš ir dzīves sagrauzts!<br />Uzrakstīju iesniegumu par pieteikšanos pārkvalifikācijai. Došot stipendiju plus kompensāciju transorta izmaksām. Kad iznācu no administrācijas biroja, mūsu departamentu sagaidīja milzu pārsteigums: atvestas trīs kastes Švyturis kviešu alus! Lietuvas aģentūra jūtas vainīga, viņus nelikvidē, sūta mums sveicienus un laba vēlējumus. Kā lai nedzer?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-12877021269737044812009-08-11T21:35:00.002+03:002009-08-11T23:55:29.006+03:00Izvēle un realitāteŠorīt pamodos laikā un domīgs. Modinātājs zvanīja tāpat kā vakar, un miegs nenāca nemaz. Dzīve sākusi griezties kā paātrināts karuselis, kopš vakardienas sajūta, it kā atrodoties uz uzvilktas atsperes. Vakardienas sapnis... un tēva zvans stundu pēc vakara pārraides beigām... gribot mani satikt, lai ko tas maksātu. Strādājot Vidusjūras pusē, vietējā pārtikas piegādes uzņēmumā. Rīgas šprotes un melnais balzams rullējot, naudas diezgan. Uzēdu vakarā sagatavotos puķkāpostu salātus ar tomātiem, gurķiem, ķiplokiem un majonēzi, kam piejauktas sinepes un melnie pipari. Uzvilku izbuktētās bikses un devos uz darbu.<br />Sandra birojā mētāja mapes un lamājās. Lielā zilā mape krītot atvērās un ātršuvējs saplēsa Sandras zeķubikses. Joooop..... Sandra nobļāvās, ziepēs visu nolādēto birokrātiju! Viņai netur nervi, bet patiesībā lai nepīkst. Atšķirībā no visiem citiem, kam bija 25 darba dienu bezalgas atvaļinājums, viņa informācijas sniegšanas nolūkos strādāja arī katru jūlija otrdienu.<br />Mani izsauca uz sarunu ar ministrijas pārstāvi. Personāla speciāliste ar saltām acīm paziņoja: jums ir izvēles iespēja. Bezdarbnieka statuss vai pārkvalifikācija. Sekmīgākos darbiniekus stimulējot ar stipendijām Eiropas mācību centros – citu, valsts nākotnei derīgu, profesionālo spēju attīstībai. Piedāvāja mācības Lihtenšteinā, Īslandē vai Somijā, pieminēja manas iemaņas, gatavojot dizaina prezentācijas, bet gan jau būs ielīdusi draugos un plūrējusi bildes, kur maniem draugiem tie rozā peldmēteļi. Domāt varot līdz rītam. Ja piekritīšu, jau ceturtdien pasniegs sertifikātu un – uzredzēšanos! Ko jūs darītu manā vietā?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-46782324389970330402009-08-10T21:47:00.002+03:002009-08-10T22:32:45.036+03:00Iracionāls sapnis vai apokalipse?Pirmo reizi šorīt pamodos 7:30, kad zvanīja modinātājs. Ausīs skanēja iracionāla sirtaki melodija, tomēr nospiedu ATCELT pogu – kaut kas nenovēršami mudināja atgriezties sapnī. Stāvējām tādā kā tuksnesī – pūta vējš un nēsāja pa gaisu smiltis. Stāvējām klajuma vidū – visi cieši saspiedušies: Toms, es, operators Juris, skaņu inženieris Murgs un bāra īpašnieks (nekad neatceros, kā viņu sauca, tāds iesirms, labsirdīgs un viltīgs, izskatās mazliet pēc Vilka trīs sivēntiņu platē). Visi zinājām – mums jālido kosmosā. Nenormālas sajūsmas nebija, drīzāk skumjas un mazliet bail. Ko niekus – visus mierināja Murgs, 3 minūtes strjoma un tāda laime – zvaigznes pašas birst kabīnē. Gaiss bija lielu cerību pilns. Kāpām kosmosa kuģī. Te pēkšņi smilšu mākonī sākās murdoņa. Parādījās Linda dzeltenos flisētos svārkos un zilganzaļā apspīlētā topā, acis zib naidā, izdvesa tikai – es jau zināju. Turpat arī Rasma sarkanajā krūšturī un brūnajā ķitelī, spļaudīdamās kliedza – aizmirsi ielikt durvis melnajam sienas skapim, skrūves sabojājušas parketu! Madara, redzot, ka esmu jau iekāpis, ķērās pie telefona, sūtīja sms, pēkšņi atcerējos, ka vakar viņai bija vārda diena. Zaļgani brūnās acis asaru pilnas, Ervīns aiz muguras stiepj telti un piknika grozu. Pēkšņi pie loga parādījās opis Visvaldis Baltijas ceļa auseklīšu džemperī ar mammu Namedu, kas izgriezta no melnbaltajām fotogrāfijām. Manu Valdiņ, mamma čukstēja. Brauc, tev jādodas prom! Tuksnesī nevienam nevajag tavas tāmes, asaras un sapņus. Valdiņ... mammu malā pabīdīja Marianna, kas parādījās ar atņirgtiem zobiem, kuros – Rīgas apvedceļa rekonstrukcijas plāns. Motora troksnis kļuva neizturams, sāka griezties galva un... pamodos no telefona zvana. Kā Tu vari gulēt, jau bez piecpadsmit 11, aģentūru reorganizē, ātri šurp!, bļāva Elīna. Murgs, apokalipse vai abi kopā?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-6611898007732247662009-08-08T20:30:00.000+03:002009-08-08T20:32:37.115+03:00Emigrācija un pīrādziņiSatiku Ludzas Gunāru. Atbraucis uz Rīgu pavadīt māsu Silviju. Šī prom uz Spāniju. Tur būšot īsta latgaliešu kolonija, puse Ludzas jau prom. Cits lasa apelsīnus, cits nēsā glāzes viesnīcā. Tak jau tuvāk saulei. Lai gan arī pie mums nav ko žēloties. Pa dienu jānomaina divi krekli, ja negrib ost pēc skunksa.<br />Vakardienas mēbeļu stumšanu atcerēšos gadu. Nav brīnums, ka Rasmas štuceris aizlaidās. Viss uz mana kakla – Ulmaņlaika lakotais trīsdurvju skapis, trimo spogulis, tapsētās tahtas, brūnā sekcija „Ilga”. Tu tik nesaskrāpē parketu, Rasma lamājās vien. Viņa nav pieradusi celt smagumus, tagad tikai tāds tukšs laiks – mājās nav veča, ko dīdīt.<br />Dzērām ar Gunāru alu un spriedām par dzīvi. Kolēģe aizgājusi uz vietējā miliča bērēm. Tam jau pāri 70. Kad bijis spēka gados, visi bandīti krūmos sēdējuši. Tāds milicis bijis.<br />Bēres kā jau bēres, latviski kristīgas. Nesot mironi no mājas, apgāž krēslus, uz kā stāvējis zārks. Kaktus paslacina ar svētīto ūdeni. Eglītes izrauj un samet kaudzē. Vecenes dzied psalmus, bērni nes puķes. Uz zārka uzsedz strīpainu vilnas deķi. Pēdējās atvadas, visi raud, zārks jau bedrē, bet te no bedres atskan: "Pīrādziņ, nāc ārā, nāc ārā!"<br />Visi šokā. Cits raud, cits smejas. Izrādās, kapracim izkritis mobilais telefons. Kamēr dabūja zārku no bedres, kamēr izvilka telefonu, tas tik zvana un zvana. Izrādās, VID interesējas par iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, kas nodota 1. aprīlī. Esot ieviesusies kļūda.<br />Gunārs tik noteica – nekur nav miera. VID sameklēs pat viņsaulē.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-15398692137020813232009-08-06T21:05:00.001+03:002009-08-06T21:07:53.702+03:00Sapņi un kaklasaites<span style="font-size:100%;">Sapnī redzēju, ka krītu no Vanšu tilta ērģelēm uz Prezidenta pils pusi un krizdams mēģinu lidot. Gandrīz vai izdevās. Tomēr līdz krastam netiku. Nolaidos uz kuģīša klāja, bet tur abi valsts galvenie Valži svin vienam Valdim dzimeni, salīdzina kaklasaites un pūš balonus. Es arī svinēju. Lai arī nebiju kopā ar abiem valsts Valžiem uz Madonnas koncertu Madonā, kaut kāds Valžu blices prieciņš tika vismaz sapnī.<br />Ķertā tēva māsīca Marianna Bute tomēr tikusi iekšā tai savā pašvaldībā. Pūš un elš. Laikam domāja, ka ar balotēšanos pietiks un varēs gulēt cik gadus un tik kāst piķi. Ievēlēta kultūras pasākumu un komunikācijas padomē, katru dienu zvana uz kultūras namu un krīt uz nerviem bibliotekārei Ausmai, kas dzīvo turpat kaimiņos, audzē gladiolas pārdošanai un kam līdz 16. augustam atvaļinājums. Mariannas blogs "Novada Ziņotājā" palicis pusratā, tagad gatavo novada preses relīzes un visādus apskatus. Tviter kontā tā arī stāv pāris ziņas, uzruna vēlētājiem. Komunikācijai ar novada ļaudīm nav laika. Labi ja veikalā aprunājas.<br />Marianna aizskrēja darīšanās, viņas meita Rasma gan bija vēlīga. Biju tur aizbraucis pārstumt skapjus un gultas - Rasmas pēdējais štuceris jau prom, jauns nav atrasts. Viņas izlīmējušas tapetes dzeltenā krāsā, uzreiz cita māja. Tās brūnās ar ķiršu krāsas ziediem bija drūmas kā elle. Rasma izcepa āboļmaizi ar kanēli un klāt deva svaigu govs pienu, viņām pieved uz māju 15 litru kannu reizi nedēļā. Bērns jau paaudzies, rāpo un spļaudās.<br /></span>Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-91896103599039696022009-08-06T21:04:00.000+03:002009-08-06T21:05:40.359+03:00Kāzu dāvanas un gvakamoleVakar vakarā pēc Lielā Vakara draugos saņēmu ielūgumu uz kāzām: precas tēva brālēna Alvila dēls Kristiāns. Laikam tomēr esmu kļuvis populārs: mani atceras arī attāli radi. Kāzas ar Ilzi svinēšot 22. augustā Alūksnes tuvumā, kur, netālu no Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” , atrodas Ilzes mātes, bērnudārza audzinātājas Ināras, bērnības mājas. Atsūtījuši arī dāvanu sarakstu – sāku to pētīt jau šorīt, dzerot rīta kafiju un brokastojot (ēdu baigi labos načos čipsus ar gvakamoli, marinētu ķiploku un rīvētu cieto sieru). Uzreiz, saprotams, pie sevis atteicos no piedāvājuma kāzās dāvināt ceļojumu uz Portugāli vai televizoru. Varētu padomāt par sienas pulksteni, pārnēsājamo mājas telefonu, baltvīna glāžu vai sarkana satīna gultas veļas komplektu. Īpaši, ja līdz kāzām izdotos aizbraukt uz Lietuvu, varētu iepirkties pa smuko un pa lēto. Bet komandējumus līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks skatīti noteikumi Nr. 219, aģentūra vairs neplāno, neviens negrib uzņemties iniciatīvu un izmaksāt dienas naudu 25 latus, ja vēlāk varēs maksāt 18.<br />Patiesībā nezinu, vai vispār vērts iespringt. Kāzās ierasties vienam nebūtu jautri, bet Ludmila toreiz pēc bīčpārtija uz tikšanos neatnāca. Varbūt saņemties un piezvanīt, bet rīt. Ja nu viņa, tāpat kā valsts galvenie Valži, ir Madonnas koncertā, tāpat nedzirdēs, ko es saku.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-66318127331562446892009-08-06T21:03:00.000+03:002009-08-06T21:04:33.128+03:00Vīkends un vājumsŠorīt pamodos pēc cieša miega plkst. 11:30. nokija bija palikusi lādējamies uz ledusskapja, kad iedarbinājās modinātājs, vibrēdama rūca un kratījās. Man nebija spēka iet atslēgt modinātāju, kas iedarbojās ik pa 12 minūtēm, sākot no 7:35. Kaut kas šajā vīkendā laikam tomēr bija par daudz. Piektdienas vakars Briāna ielas bārā, dažu stundu miegs, klases vakars sestdienas pēcpusdienā, kas ievilkās un finišēja svētdien piecos no rīta, otrās dienas sagurums visu svētdienu. Labi, ka vēl ir bezalgas atvaļinājums, šodien nebūtu prātīgākais rēķināt pieprasāmo budžeta plūsmu.<br />Iedzēru kārtīgu glāzi kolas tipa dzēriena – lētajā veikalā 2 litru pudele maksā 51 santīmu! Ar ledu ir pat ļoti labi! Johaidī, nokia grabēdama nogāzusi no ledusskapja aizsāktu kulinārā sarkanvīna paku, izskatās, ka grīda pludotu asinīs. Jācer tikai, ka tāpat bija pilns ar mušām, negribas pat skatīties.<br />Klases vakarā skatījāmies 28 un 20 gadus vecas bildes, ēdām gaļu kaukāza gaumē un spļāvām ķiršu kauliņus. Klasesbiedram, vārdā Ārijs Lācis, bija stilīga jaka, ar zaļa lāča aplikāciju uz muguras. Atcerējāmies vecos jokus, īpaši, kā nesām cauri jaunās skolotājas. Meitenes atcerējās, kā viņas fizkultūrā negāja vingrot un učuks viņas dzina pie māsiņas. Kopā izdzērām diezgan daudz alus un šampja. Tomēr ir tā, kā saka tai filmā – ir grūti būt jaunam! Rīts pienāk tik ātri.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-80555895776233977102009-07-30T21:56:00.001+03:002009-07-30T23:06:33.218+03:00Prāgas velns un alusŠorīt bija grūti pamosties. Modinātājs zvanīja jau 6:59, bet acis pa īstam atvēru tikai pēc 9iem. Drausmīgi gribējās ēst. Vakar lētajā veikalā par 39 santīmiem biju nopircis biezpienu, kārtīgi samaisīju ar ķiplokiem un krējumu, kas vēl turējās no nedēļas sākuma. Uz graudu maizes, kas pirkta ar atlaidi, garšoja lieliski.<br />Izlasīju epastu: rakstīja Čehijas kolēģe. Viņu aģentūrai reāls uzrāviens pēc Čehijas prezidentūras pusgada. Aicināja ciemos, pieredzes apmaiņā mūsdienu globalizētajos apstākļos. Kā šodien atceros, kā klīdām pa Mala strana, blakus klubam Rubin pie tramvaja pieturas izdzērām 4 puslitra kausus alus un samaksājām tikai 108 kronas! Pie netālā Kārļa tilta sēdēja slavenais čehu velns – traks vīrs ar sarkaniem ragiem netīrā kreklā, nātnās biksēs, uz rokas pulsteņa vietā piesiets spogulis. Kad tūristi grib viņu nofotografēt, velns pagriež pret objektīvu roku ar spoguli! Vīrs glezno tikai ragaiņus un gleznas pārdod! Katka gan stāstīja, ka viņas tēvs velnu redzējis kādā pievakarē netālu no Kārļa universitātes krogā: esot bijis ģērbies stilīgā melnā kreklā, zaļganās džinsenēs, ar pelēku portatīvā datora somu. Tēvs ar nožēlu atzinis, ka velns darbadienas vakarā izskatījies pilnīgi normāls, dzirdējis pat nosaucam viņu vārdā – Jiržijs.<br />Viņa raksta, ka tagad alus esot vēl lētāks, krīzei tuvojoties, ražotāji un tirgotāji samazinājuši cenas, lai savējiem lielāks prieks un tūristiem interesantāk. Ja jūs zinātu – kas tas ir par alu!Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-46005892925707999742009-07-30T21:55:00.000+03:002009-07-30T21:56:06.503+03:00Pankūkas, pārīši un radiŠodien uz ielas redzēju, kā aiziet rokās sadevies pāris - onkulītis balti strīpotā kreklā, padomjlaika uzvalka biksēs un tantiņa melni puķainā kreklā pāri celim, kājās iešļūcenes un brūnas kapzeķes. Viņam rokā bija zils plastmasas spainis ar baltu rokturi, viņai salocīta vairākas reizes lietota celofāna kulīte ar kaut kādu sarkanu logo. Viņam pašķidri sirmi mati un plastmasas brilles bieziem stikliem, viņai melni copē saņemti mati, saņemti ar gumiju, pati tāda dūšīga. Ticiet vai nē, viņi abi smaidīja!<br />Apsveicu vecāsmātes Elvīras jaunāko māsu Cecīliju vārdadienā. Viņa nemaz neapvainojās, ka nezvanu īstajā dienā. No sajūsmas bļāva klausulē: Brauc, Valdiņ, ciemos! Nokausim teļu, izraksim kartupeļus, mežā mellenītes, gailenītes, dārzā zirņi aizmetušies, gurķi aug! Nopļausi kādu reizi pagalmu, saliksi malku šķūnītī!<br />Es zinu gan - ēst dos plānās pankūkas ar pērno zapti, jo jauno vāra un liek tik pagrabā: krizdoļi ar ķirsīšiem, krizdoļi ar upenīšiem. Un citugad šitā zapte jau būs pērnā, tad ēdīs šito un vārīs atkal jaunu citam gadam. Un viņa jau neko, bet te sivēnam aizgalda salūzusi, te šķūnīšam jumta skaidas jāsapravī. Kas nezina tādas vecāsmātes māsas, baro kā uz kaušanu, nostrādina līdz nāvei...<br />Kaut kad jau jābrauc būs. Radu būšana svēta lieta. Cecīlija bija pirmā radiniece, kas atnāca pie manis raudzībās. Esot teikusi - no šitā kverkļa dienās izaugs vella zēns! Kā lai tādai nepalīdz?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-52760947834098000932009-07-28T19:49:00.003+03:002009-07-28T21:43:12.373+03:00Bīčpārtijs, saulesbrilles un meitenes<p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Bičpartijs bij savādāks par pozitīvu, bet ne sliktā nozīmē - daudz jaunu vilvēku, pilns ar smukām meitenēm. Kā jau rakstiju twiterii, ja spētu nocirst visas certamās eglītes, varētu vasarnīcu kurināt trīs gadus.</span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV"><br /></span></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Jā, alko tur normaali pludoja: </span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">pārsvarā slāpes remdēju ar alu, pa laikam arī kāda skrūvīte pazibēja. Kopā nevar saskaitīt, cik litru bija, bet tomātu sulas pudelītes ogļu dzēšanai aizgāja kādas 12 gab.<br /></span></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Ar meitenēm gāja visādi. Kamēr </span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV"> pa dienu </span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">blakus bija </span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">mikrefons un operātors, darbojās tāds kā magnēts - bija meitenes, kuras tā vien gribēja parunāties (protams, atradās arī cilvēki, kuri no mums muka).</span></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Pa vakariem gāja visādi. Pirmajā vakarā pie meitenēm aizgāja tikai iepriekshējā dienā vietējā bodē iegādātās saulesbrilles. ar smukajiem kātiņiem Nākamajā rītā pirkumu nācās atkārtot, jo saule drausmīgi žilbināja. Otrajā vakarā pie meitenēm aizgāja Valda melnā cepurīte. ja ņem pa abiem vakariem kopā tad no Valda regulāri aizgāja arī veselais saprāts, kurš atgriezās tikai no rīta<br /></span></span></p> <p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Mājās atveda Juris, un majupceļā gandrīz visi laiku gulēju, acis pavēru tikai kaut kur pie Saldus un ieraudzīju </span></span><span class="status-body" style="font-size:100%;"><span class="entry-content">raibu govi uz ceļa. </span></span><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Un jau tad kad bijām netālu no Lielupes, jo Juris lādējās visādās balsīs - rōzā folksvāgens aizņēma visu ceļu un vilkās uz 60 km/h. Būtu kaut beibes, nē - pensionārs rūtainā kreklā!!!<br /></span></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family:verdana;"><span style="font-size:100%;"><span lang="LV">Atgriežoties mājās, likos uz auss, lai pamostos ap 19.30 un meklētu kaut ko ēdamu. Šoreiz pa upuri krita pelmeņi un marinētās sēnes. Un tās tomātu sulas pudelītes, ko biju nolicis grūtākiem laikiem. 21:00 bija randiņš ar Ludmilu. Lētajā veikalā tagad Dagņa ieteiktās tomātu sulas pudelīšu akcija beigusies, būs jāķeras pie kā cita. Ludmilu tomēr nesatiku, viņa laikam sakautrējās.<br /><br />Ja interesē vairāk, ko es BBP darīju un kā ar meitenēm bija, var apskatīt arī 3 video iekš SWH web lapas - tās bija tādas kā reportāžas no notikuma vietas centos, cik spēka, lai attaisnotu jūsu cerības.<br /></span></span></p> <span style=";font-family:Times New Roman;font-size:100%;" ><span lang="LV">P.S. vel varu pieminēt, ka dzīvojām viesnīcā "Līva" un izčekojāmies svētdien ap 11.00 no rīta. Un numuriņā aizmirsu saulesbrilles. Tā tā dzīve paiet. atvainojos par pareizraktības kļūdām, jau tā nav viegli...<br /></span></span>Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-27120873573142005482009-07-22T22:15:00.002+03:002009-07-22T22:47:37.925+03:00Ministru kabineta noteikumi un beibesAģentūrā viss mierīgi, bet kaut kā nevelk. Kopš valsts darbiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 atņemtas ne tikai prēmijas, bet arī piemaksas par projektiem, nav jēgas rauties pušu. Būtu labāk ķērušies pie noteikumiem Nr. 219 un samazinājuši ārzemju braucienu pieļaujamās viesnīcas izmaksas!<br />Laikam jāatsāk studēt un jāmeklē kaut kāda ārzemju stipendija. Studēju reklāmas menedžmentu ar specializāciju valsts pārvaldes projektu vadībā - jāpabeidz, kamēr vēl ir tā augstskola.<br />Tāmes nodevu, tagad jāgaida, kamēr blondās ārējā departamenta beibes izdrukās, saliks vīzas, iesies 5 eksemplāros, pieliks elektroniskās kopijas un apzīmogos aploksnes - tie Eiropas projekti ir nāvīga štelle, nevienam nenovēlu. Projektu viņas gan jau iesniegs 24. jūlijā 16:45, jo 17:00 ir termiņš.<br />Vienai no beibēm būs bērns. Kad redzi viņas visas rūtainos, flisētos svārkos, baltās blūzēs un pelēkās žaketēs, neticas, ka ar šitādām varētu būt sekss. Labi, ka mums nav tāda stingra dreskoda - tikai, kad ejam uz ministriju.<br />Kopš <a href="http://twitpic.com/b3c2c">priekšnieku manīju uz ielas</a> iešļūcenēs un ar lieliem maisiem mākslīgā ēdiena, muskuļu kačāšanas pulvera, galīgi nekāda respekta. Bet viņam atvaļinājums līdz 16. augustam. Varu derēt, ka saglabājot darba algu. Ne tā kā mums - bezalgas līdz 9. augustam.<br />Mājās nākot, nopirku alu 2 litrus plastmasas pudelē par 99 santīmiem.Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-10762775132150906232009-07-22T09:49:00.002+03:002009-07-22T12:48:38.786+03:00Ģimenes klēpī<div>Vakar pēc Lielā Vakara, sajutos ļoti skumji. Šķiet, ka visas labās lietas paiet tik ātri! Mājās pirms gulētiešanas nolēmu pārbaudīt epastus un tur mani gaidīja patīkams pārsteigums: Toms mani bija ielūdzis draugos! Protams, draugi jau man nav nekāds jaunums, sabiju tur veselus 3 gadus, bet, kad izšķīros ar toreizējo beibi Ēriku, viņa mani sāka draugos burtiski vajāt. Izdzēsos un domāju – uz visiem laikiem. Vakar gan nosēdēju tur līdz nakts melnumam. Nu jau <a href="http://www.draugiem.lv/friend/?3849135">man </a>ir vairāki desmiti sekotāju!<br />Šorīt piemodos 9os, līdz pusdienlaikam vajadzēja uz darbu aiznest kaut kādu papīru. Netālu no aģentūras nejauši satiku onkuli Gunvaldi ar viņa jauno brūti. Pat necentos iegaumēt, kā viņu sauc. Gunvaldis ir ģimenes melnā avs. Apprecējās tūlīt pēc armijas kaut kad 70.ajos gados, sataisīja divus dēlus un izšķīrās. Kopš tā laika viņš visu laiku liek sludinājumus avīzēs un vismaz reizi brauc uz Rīgu satikt brūti. Vecāmāte Elvīra katru reizi cer, ka šī reiz būs īstā.<br />Gunvaldim bija pelēkais uzvalks ar svītraino šlipsi, brūtei puķaini svārki līdz celim, zaļa tamborēta jaciņa un spalvainas kājas. Gunvaldis bija uzlicis jaunās brilles ar paceļamiem melniem saules aizsargstikliņiem. Izskatījās, ka viņam ir otrs pāris uzacu un viņš ir ļoti izbrīnīts.<br />Manuprāt, tā ir laba zīme pēc šitā Pozitīva trakuma. Laiks atgriezties ģimenes klēpī un ikdienā.</div>Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-15793738119075584442009-07-22T09:41:00.002+03:002009-07-22T09:45:39.543+03:00Meitenes un MērijaPamodos pa dienu, un nesapratu, cik ir pulkstenis – varēja būt gan 11, gan 5, gan 3. Pa galvu vēl vandījās sapnis – sapnī redzēju meiteni publikā, ar kuru man, stāvot uz Positivus skatuves, bija acu kontakts. Tur bija arī tā meitene, ar kuru uz skatuves dejoju, viena blakus, otra skatās no tālienes. Vispār vēl nespēju tā īsti atiet, tik daudz iespaidu man nav bijis nevienā aģentūras ikgadējā konferencē, ne arī sporta svētkos.<br />Vakar jau ap 10iem no rīta mani vēl Salacgrīvā pamodināja operators Juris. Klauvējās pie telts durvīm un modināja augšā, esot jāizbrauc pirms pārējiem, lai neiekultos sastrēgumos. Pa ceļam atcerējāmies festivālā redzēto un piedzīvoto. It īpaši Valža nebēdnīgās dejas uz skatuves līdzās PBP un intervijas ar pašmāju mūziķiem. Šķiet, ka tuvāk Rīgai pat iesnaudos.<br />Kad braucām prom, atstāju telti, kurā gulēja Toms, un kopā ar telti aizmirsu kedas, rozā peldmēteli, kuru izmantoju kā spilvenu, un paklājiņu. Tikko bijām Rīgā, pa taisno gāju gulēt, vienā brīdī uzmodos no Toma zvana, viņš noskaidroja, vai esam jau galā un vai tās kedas teltī ir manas. Nogulēju līdz kādiem sešiem. Tad tomēr izgāju ielās, sagribējās iedzert Asiņaino Mēriju pa 2.80. Izrādījās, ka bārā ir akcija – par 1 cenu var dabūt divas. Nosēdēju līdz slēgšanai. Galvas sāpes nepārgāja arī šodien.<br /><br />P.S. Atradu <a href="http://www.paparacii.lv/tag/valdis-vasarnieks/">vēl bildes</a>. Kaut kāds paparaci ielicis internetā, kā mēs ar Tomu degustējam pārtiku. Bildes visumā ir labas, sevišķi 7. ar Toma seju tuvvplānā. Bet vispār nebija diezko garšīgi.<br />Vēl ir <a href="http://www.paparacii.lv/radio-swh-lielais-vakars-live-salacgriva-positivus-ab/">bildes </a>no Lielā Vakara dzīvajā. Man tur tāds trauksmains acu skats!<br />Kā Tev gāja pa Pozitīvu?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-61609747322811178922009-07-21T19:02:00.013+03:002009-07-21T20:16:28.396+03:00AvantūraToms un Artis mani ievilka briesmīgā avantūrā, bija jaintervē Prāta Vētra, neko pa vinjiem tā īst nezināju, bet dazus jautājumus pirms tam biju uzmetis uz lapiņas. Pa Coldplai biju redzējis televīzijā.<br /><br />Kā tas man sanāca, var <span class="status-body"><span id="msgtxt2760800900" class="msgtxt eo">apasktīties </span></span><a href="http://www.youtube.com/watch?v=jlf9o-TWrrc">šite</a>. man pašam pagaidām nav bijis dūšas noskatīties...<br /><br />Nu un bildes, bildes... <a href="http://www.tvnet.lv/muzika/galleries/gallery_new.php?gid=528219">Šitās no tvnet.lv</a> man patika vislabāk! Paldies autoram!<br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqWEWfwxI/AAAAAAAAAIk/tcsGBxU2GDE/s1600-h/valdis1.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 268px; height: 400px;" src="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqWEWfwxI/AAAAAAAAAIk/tcsGBxU2GDE/s400/valdis1.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5360948596300563218" border="0" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqn7kOfAI/AAAAAAAAAI0/wsQjFJrXq6o/s1600-h/valdis3.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 400px; height: 268px;" src="http://1.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqn7kOfAI/AAAAAAAAAI0/wsQjFJrXq6o/s400/valdis3.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5360948903179877378" border="0" /></a><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqg92gDHI/AAAAAAAAAIs/_-Yv-XAEHO4/s1600-h/valdis2.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 400px; height: 268px;" src="http://3.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXqg92gDHI/AAAAAAAAAIs/_-Yv-XAEHO4/s400/valdis2.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5360948783534312562" border="0" /></a>Nu jā, vēl viena štelle. ja sanāk laiks- uzraksti <a href="http://twitter.com/vasarvaldis">http://twitter.com/vasarvaldis</a>, kurā vietā uzņemta <a href="http://twitpic.com/b3f0o">šitā bilde</a>.<br />Balvas nekādas nebūs, bet man likās smieklīgs uzraksts. varbūt balvu izdomāšu pēc tam. :) tagad taču man ir drusku vairāk brīva laika.<br /><br /><a onblur="try {parent.deselectBloggerImageGracefully();} catch(e) {}" href="http://4.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXry0utkkI/AAAAAAAAAI8/9JMsjAcPe1k/s1600-h/cenas.jpg"><img style="margin: 0px auto 10px; display: block; text-align: center; cursor: pointer; width: 400px; height: 266px;" src="http://4.bp.blogspot.com/_UAt6dQMiSH8/SmXry0utkkI/AAAAAAAAAI8/9JMsjAcPe1k/s400/cenas.jpg" alt="" id="BLOGGER_PHOTO_ID_5360950189834998338" border="0" /></a>Ai, kopš šorīt ieraudzīju, ka <a href="http://twitpic.com/b3c2c">priekšnieks izmircis lietū </a>nes 2 lielos Rimi maisus ar muskuļu kačāšanas pulveriem, viņš vair nešķiet tik briesmīgs. cilvēks vien ir. liekas, ka mani nepamanīja. :)<br /><br />ak jā, kopš vakar vakara <a href="http://www.draugiem.lv/friend/?3849135">esmu arii draugiem.lv</a> - sēdēju vakarā, viss miegs izjucis ar to festivālu, čekoju meilu un ieraudzīju Toma uzaicinājumu. Kad izdzēsos, nedomāju veel kaut kad atgriesties. Jeb jāraksta atgriezties?<br />kopš pēdējo reizi te biju, te ir parādijies lērums jaunu iespeju. viņiem tur kaut kas līdzīgs tviterim. nemaz nelikās, ka ir tik kruti.<br />Bet laiku jau ar šitas viss paņem zvērīgi. drusku nāk miegs.<br />Elīnai laikam atvaļinājums. Salacgrīvā viņu nevarēju tai pūlī atrast. darbā šodien nebija. vakar es pats nebiju. gulēju kā sists, knapi vakarā uz rādio aizgāju.<br />pat nezinu, kas ar mani notiek. esmu sarežģīta personība<br />varbūt braukt ar stopiem uz Vāciju?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-3810035794163019541.post-11876318268597326312009-07-16T22:14:00.001+03:002009-07-16T22:17:31.665+03:00Ceļš uz PozitīvuJau nobijos, ka lietus dēļ Pozitīvs var izjukt, bet nē! Stopojās diezgan labi. Sākumā likās, ka braucam Valmieras virzienā, bet visu laiku jūra kreisajā pusē. Vienbrīd bija tik tuvu, ka pa laikam pat zivis varēja saskatīt: gan asarus, gan sudrabainos lašus, gan, šķiet, arī tās plakanās ar acīm vienā pusē. Šitajā virzienā gan braucu pirmo rezi, ceļš bija nepazīstams. Braucām pa to jauno via Baltica, ar ko agrāk lepojās, bet tagad tur notiek vairāk avāriju nekā citur, kritušo skaits lielāks par cūku gripas upuru skaitu, Limbažu slimnīcu plānots slēgt, ātrās palīdzības arī braukšot lēnāk. Posts vien - tas izrādījies bīstamākais Latvijas ceļš<br />Kā šodien atceros, kā kopā ar omi un opi stāvējām Baltijas ceļā pirms 20 gadiem. Omei Elvīrai labajā rokā bija 3 laulības gredzeni. Kad ome sajūsmā un patriotismā sažņaudza roku, man dikti spieda. Vēl joprojām īsti nezinu, kurš no visiem bija opja Visvalža dotais laulību gredzens. Kad kā bērns jautāju, Elvīra nosmēja vien.<br />Starp citu, šoferi mainījās ik pēc pusstundas, vai tiešām es tik daudz runāju?<br />Vēl aizvien nebiju pārliecināts, vai stopēju uz īstā lielceļa.<br />Pēdējais šoferis bija diezgan nīgrs, brauca uz Igauniju pēc kontrabandas zivīm, bet pirms tam viņam Ainažu burgerkafejnīcā bija jāsatiek brūte. Viņai tikko beigusies maiņa pie kases, savāks naudu un laidīs uz Pērnavas ostu! Izsēdināja mani blakus Salacgrīvas SPA viesnīcai, neviens nezināja, kur notiek festivāls. Aizsūtīja uz bibliotēku – pāri ceļam un vēl kādus 200 metrus. Bibliotēkā vismaz bija internets. Sasodīts, jāiet cauri visai pilsētai, sutīgs pēc vella. Pusstundā tomēr tiku galā, un pie vārtiem jau gaidīja Toms ar alu un aprocēm. Gan jau varu mierīgi izslēgt telefonu. Īsziņas no bankas šodien tāpat jau vairs nebūs.<br />Cikos aģentūrā šodien ienāca dotācija?Valdis Vasarniekshttp://www.blogger.com/profile/01867306323157286593noreply@blogger.com0