Ministru kabineta noteikumi un beibes

Aģentūrā viss mierīgi, bet kaut kā nevelk. Kopš valsts darbiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 atņemtas ne tikai prēmijas, bet arī piemaksas par projektiem, nav jēgas rauties pušu. Būtu labāk ķērušies pie noteikumiem Nr. 219 un samazinājuši ārzemju braucienu pieļaujamās viesnīcas izmaksas!
Laikam jāatsāk studēt un jāmeklē kaut kāda ārzemju stipendija. Studēju reklāmas menedžmentu ar specializāciju valsts pārvaldes projektu vadībā - jāpabeidz, kamēr vēl ir tā augstskola.
Tāmes nodevu, tagad jāgaida, kamēr blondās ārējā departamenta beibes izdrukās, saliks vīzas, iesies 5 eksemplāros, pieliks elektroniskās kopijas un apzīmogos aploksnes - tie Eiropas projekti ir nāvīga štelle, nevienam nenovēlu. Projektu viņas gan jau iesniegs 24. jūlijā 16:45, jo 17:00 ir termiņš.
Vienai no beibēm būs bērns. Kad redzi viņas visas rūtainos, flisētos svārkos, baltās blūzēs un pelēkās žaketēs, neticas, ka ar šitādām varētu būt sekss. Labi, ka mums nav tāda stingra dreskoda - tikai, kad ejam uz ministriju.
Kopš priekšnieku manīju uz ielas iešļūcenēs un ar lieliem maisiem mākslīgā ēdiena, muskuļu kačāšanas pulvera, galīgi nekāda respekta. Bet viņam atvaļinājums līdz 16. augustam. Varu derēt, ka saglabājot darba algu. Ne tā kā mums - bezalgas līdz 9. augustam.
Mājās nākot, nopirku alu 2 litrus plastmasas pudelē par 99 santīmiem.

Ģimenes klēpī

Vakar pēc Lielā Vakara, sajutos ļoti skumji. Šķiet, ka visas labās lietas paiet tik ātri! Mājās pirms gulētiešanas nolēmu pārbaudīt epastus un tur mani gaidīja patīkams pārsteigums: Toms mani bija ielūdzis draugos! Protams, draugi jau man nav nekāds jaunums, sabiju tur veselus 3 gadus, bet, kad izšķīros ar toreizējo beibi Ēriku, viņa mani sāka draugos burtiski vajāt. Izdzēsos un domāju – uz visiem laikiem. Vakar gan nosēdēju tur līdz nakts melnumam. Nu jau man ir vairāki desmiti sekotāju!
Šorīt piemodos 9os, līdz pusdienlaikam vajadzēja uz darbu aiznest kaut kādu papīru. Netālu no aģentūras nejauši satiku onkuli Gunvaldi ar viņa jauno brūti. Pat necentos iegaumēt, kā viņu sauc. Gunvaldis ir ģimenes melnā avs. Apprecējās tūlīt pēc armijas kaut kad 70.ajos gados, sataisīja divus dēlus un izšķīrās. Kopš tā laika viņš visu laiku liek sludinājumus avīzēs un vismaz reizi brauc uz Rīgu satikt brūti. Vecāmāte Elvīra katru reizi cer, ka šī reiz būs īstā.
Gunvaldim bija pelēkais uzvalks ar svītraino šlipsi, brūtei puķaini svārki līdz celim, zaļa tamborēta jaciņa un spalvainas kājas. Gunvaldis bija uzlicis jaunās brilles ar paceļamiem melniem saules aizsargstikliņiem. Izskatījās, ka viņam ir otrs pāris uzacu un viņš ir ļoti izbrīnīts.
Manuprāt, tā ir laba zīme pēc šitā Pozitīva trakuma. Laiks atgriezties ģimenes klēpī un ikdienā.

Meitenes un Mērija

Pamodos pa dienu, un nesapratu, cik ir pulkstenis – varēja būt gan 11, gan 5, gan 3. Pa galvu vēl vandījās sapnis – sapnī redzēju meiteni publikā, ar kuru man, stāvot uz Positivus skatuves, bija acu kontakts. Tur bija arī tā meitene, ar kuru uz skatuves dejoju, viena blakus, otra skatās no tālienes. Vispār vēl nespēju tā īsti atiet, tik daudz iespaidu man nav bijis nevienā aģentūras ikgadējā konferencē, ne arī sporta svētkos.
Vakar jau ap 10iem no rīta mani vēl Salacgrīvā pamodināja operators Juris. Klauvējās pie telts durvīm un modināja augšā, esot jāizbrauc pirms pārējiem, lai neiekultos sastrēgumos. Pa ceļam atcerējāmies festivālā redzēto un piedzīvoto. It īpaši Valža nebēdnīgās dejas uz skatuves līdzās PBP un intervijas ar pašmāju mūziķiem. Šķiet, ka tuvāk Rīgai pat iesnaudos.
Kad braucām prom, atstāju telti, kurā gulēja Toms, un kopā ar telti aizmirsu kedas, rozā peldmēteli, kuru izmantoju kā spilvenu, un paklājiņu. Tikko bijām Rīgā, pa taisno gāju gulēt, vienā brīdī uzmodos no Toma zvana, viņš noskaidroja, vai esam jau galā un vai tās kedas teltī ir manas. Nogulēju līdz kādiem sešiem. Tad tomēr izgāju ielās, sagribējās iedzert Asiņaino Mēriju pa 2.80. Izrādījās, ka bārā ir akcija – par 1 cenu var dabūt divas. Nosēdēju līdz slēgšanai. Galvas sāpes nepārgāja arī šodien.

P.S. Atradu vēl bildes. Kaut kāds paparaci ielicis internetā, kā mēs ar Tomu degustējam pārtiku. Bildes visumā ir labas, sevišķi 7. ar Toma seju tuvvplānā. Bet vispār nebija diezko garšīgi.
Vēl ir bildes no Lielā Vakara dzīvajā. Man tur tāds trauksmains acu skats!
Kā Tev gāja pa Pozitīvu?

Avantūra

Toms un Artis mani ievilka briesmīgā avantūrā, bija jaintervē Prāta Vētra, neko pa vinjiem tā īst nezināju, bet dazus jautājumus pirms tam biju uzmetis uz lapiņas. Pa Coldplai biju redzējis televīzijā.

Kā tas man sanāca, var apasktīties šite. man pašam pagaidām nav bijis dūšas noskatīties...

Nu un bildes, bildes... Šitās no tvnet.lv man patika vislabāk! Paldies autoram!

Nu jā, vēl viena štelle. ja sanāk laiks- uzraksti http://twitter.com/vasarvaldis, kurā vietā uzņemta šitā bilde.
Balvas nekādas nebūs, bet man likās smieklīgs uzraksts. varbūt balvu izdomāšu pēc tam. :) tagad taču man ir drusku vairāk brīva laika.

Ai, kopš šorīt ieraudzīju, ka priekšnieks izmircis lietū nes 2 lielos Rimi maisus ar muskuļu kačāšanas pulveriem, viņš vair nešķiet tik briesmīgs. cilvēks vien ir. liekas, ka mani nepamanīja. :)

ak jā, kopš vakar vakara esmu arii draugiem.lv - sēdēju vakarā, viss miegs izjucis ar to festivālu, čekoju meilu un ieraudzīju Toma uzaicinājumu. Kad izdzēsos, nedomāju veel kaut kad atgriesties. Jeb jāraksta atgriezties?
kopš pēdējo reizi te biju, te ir parādijies lērums jaunu iespeju. viņiem tur kaut kas līdzīgs tviterim. nemaz nelikās, ka ir tik kruti.
Bet laiku jau ar šitas viss paņem zvērīgi. drusku nāk miegs.
Elīnai laikam atvaļinājums. Salacgrīvā viņu nevarēju tai pūlī atrast. darbā šodien nebija. vakar es pats nebiju. gulēju kā sists, knapi vakarā uz rādio aizgāju.
pat nezinu, kas ar mani notiek. esmu sarežģīta personība
varbūt braukt ar stopiem uz Vāciju?