Uzdzīve un cirvis

Vakar pirms radio vairākas stundas noņēmos ar gaļu. Griezu gabalos un stūķēju saldētavā. Izrādās, tur ir drausmīgi resns kauls. Tā cūka tak ir bijusi buļļa augumā! Kaulu pagaidām ieliku tāpat ledusskapī, man nav tik liela katla un cirvja jau man arī nav. Kauls lielāks par Lindas klēpja sunīti Feliksiņu.
Atcerējos par Lindu. Nesenais sapnis neiet ārā no galvas. Feliksiņu savāca Lindas pusmāsa Glorija uz Preiļiem, dzīvoklī palika tikai raibā kaķene Lustra Felicita. Lustra tāpēc, ka pa aizkariem rāpjas uz sekcijas un guļ pie griestiem. Man tā kaķene bija jau aknās. Tikko mums ar Lindu kaut kas, tā tas lops jau gultā ar visām spalvām un murrā. Kutina tak!
Pēc radio nospļāvos uz visu, piezvanīju Lindai un devāmies uz bāru. Iedzēru pāris alus, nokaitināju pāris sievietes. Tas viss prasīja apmēram stundu. Linda apvainojās, ka neklausos viņas stāstus par darbu, kaķi un Feliksiņu, aizgāja prom. Es vēl pāris stundas uzkavējos, jo dīdžejs spēlēja jauku džezu, palika tik silti ap sirdi!
Tagad tikai jāizdomā, ko darīt tajos faking Jāņos: braukt uz kādu no lielajiem pasākumiem, vai pie kāda no radiem uz ģimenes ugunskuru. Bet varbūt – palikt Rīgā, visiem par spīti! Iet uz diseni. Mājās nākot, sekss uz ielas. Ātri jāsameklē kāds zaķis, citādi nekāda līgošana nesanāks.

Ak, šīs sievietes!

Šodien biju darbā. Sandra jau nokrāmējusi nost galdu, palicis tik dators un kaut kādi sīkumi: zīmuļu drāžamais, lineāls, dzēšgumija, zaļas un dzeltenas līmlapiņas, palielināmais stikls ar vāku un zila gumijas sēne NO-STRESS. Par tādu algu viņai nav jēgas braukāt uz darbu no Pārogres.
- Mani te neviens netur, man visa pasaule vaļā! - Sandra bakstās monitorā un tik runā. Pa vasaru pametīšot Alisīti un Inesīti Bauskā pie vīramātes, laidīšot abi ar vīru uz Angliju pie viņas māsīcas Jugitas jaunākās meitas Evijas. Viņai esot kaut kādi gali viesnīcā. Sliktāk jau nebūšot.
Toties blondā Elīna man uzplijās ar Positivus. Vai es braukšot. Es vai salecos, varbūt viņa man seko Tviterī? Kā citādi viņa zinātu par festivālu? Bet vispār Elīna ir tā neko. Varētu pat kopā kādreiz aiziet uz bāru.
Tad vēl iejaucās Elīnas druška Zane no grāmatvedības. Atkal bija atnākusi uz mūsu kabinetu dzert kafiju un klačoties. Zane sāka moralizēt: "Visiem latviešiem ir obligāti jābūt Positivus. Ja tu neesi Positivus, tu neesi vispār nekas un esi galīgais lauķis, kas neko nesaprot."
Tīrais posts. Darbā šodien bija tikai sievietes - Gunča laukos, Albertam atvaļinājums, Juris komandējumā uz Šauļiem.
Šovakar jau izdzēru 3 kokčikus - rums ar kolu. Ja nav, lai nav. Piemājas bodītē bija akcija, atlaide sanāk 12 santīmi par buņdžu. Gribēju ielikt ledusskapī atvēsināties, ārā izkrita aveņu zaptes burka un kauls.
Varbūt jāpiezvana Lindai? Varētu aiziet uz bāru. Aprunātos cilvēkos, varbūt sanāktu tā mierīgi, bez kliegšanas. Jāuzdāvina viņai puķes. Baltas rozes. Linda ir kaprīza, bet gan jau kā sieviete zinātu, kur likt to Pamelas gaļu.
Elīnai kauns vaicāt. Nesaprotu tās jaunās beibes, kam knapi 21 - mūsu laikos bija citādi, citas vērtības.
Varbūt man pavaicāt Tviterī, vai kādam nevajag to zupas kaulu?

Cūka un truši

Radu būšana nokausē. Šorīt Marija piezvanīja jau 7:15 no rīta un 7 minūtes runāja par cūku.
Nepieminiet man to cūku! Vispirms kratījos ar autobusu uz Liepāju, tad vazājos pa autoostu, jo līdz autobusam bija gandrīz stunda.
Vakara autobuss bija pilns. Sēdēju pie loga ar visu cūkas gurnu klēpī un Vivitas sagrieztajiem maurlokiem, kas jau sākuši ziedēt. Bija jau arī sutīgs kā ellē.
Un tad šorīt Marijas zvans. Kā apsālīt gaļu, kā sagriezt un salikt. To pašu viņa jau 2 reizes bija izstāstījusi svētdien, kamēr Zigfrīds lielījās ar savu biznesa plānu: viņš pirks un audzēs trušus. Sataisījis trušiem aploku, lai svaigā dabā vairojas – rudenī visus pie viena apkaus. Bet tie maitas rokas ārā. Puse trušu izbēguši un skraidīja pa runkuļu tīrumu. Zigfrīdam pohas, sirds beigta, lamādamies dzenāja nost, lai nenograuž dīgstus, kāja kliba, viss nojaucies ar šķidrām zemēm.
Labāk būtu gājuši uz represēto dienas sarīkojumu laukumā pie bibliotēkas, lai arī nebija lietusmēteļu. Tur spēlēja pūtēju kvintets. Ķerot trušus, tāpat sanāca izmirkt līdz kaulam, bikses netīras, Roberta gumijnieki cauri.
Kad beidzot tiku no Marijas vaļā, cieši aizmigu un pamodos tikai 20 pāri 10iem. Sapnī redzēju sevi ar Lindu Polijā. Jāpadomā, varbūt viņai piezvanīt un uzaicināt trešdien kopā aiziet uz bāru.

Ceļojums pēc cūkas gurna

Šodien darbā atkal nebija jābūt. Bezalgas atpūta turpinās vēl dažas dienas šomēnes, kamēr tiks panākta vienošanās par aģentūras turpmāku darbību.
Labi vien ir, ciemošanās pie radiem stipri nogurdina. Pamodos 11os laimīgs, ka pats savā dzīvoklī. Ceļojums pēc krustmātes Marijas cūkas gurna sākās jau piektdien. Lai paspētu uz busu, kas no autoostas iziet 16.47, braucu no darba ar mikriņu. Mikriņā skanēja krievu popsa, Vaiņodes autobusa šoferis drillēja latviešu šlāgerus, pilnīgi riebjas.
Marijai ar Leonu ir dēls Roberts un meitas Inita, Vivita, Lilita un Sigita, visas kā pasistas uz matemātiku. Viņi visi dzīvo savā zemnieku saimniecībā, arī Marijas tēvs Zigfrīds: vīrs ar klibu kāju, ūsām un strīpainu džemperi. Izrādās, tieši Leons un Zigfrīds nolēmuši aicināt Valdi uz laukiem pēc atbalsta, jo Leons pagājušonedēļ vakarā radio dzirdējis, ka Valda aģentūru varbūt slēgs. Sak, atbrauks pēc gaļas un pie viena 13. jūnijā tēva vārda dienu kopīgi nosvinēs. Cūka tak nokauta, lai Valdiņš reiz arī tiek pie kārtīga ēdiena.
Pasēdējām sirsnīgi. Zigfrīds piedzērās, dziedāja pie klavierēm un raudāja, ka apgriezta pensija. Ārā lija, ka plīkšķ.
Kuras no Marijas un Leona meitām ir dvīnes?