Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa maizes darbs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa maizes darbs. Rādīt visas ziņas

2009. gada 22. jūlijs

Ministru kabineta noteikumi un beibes

Aģentūrā viss mierīgi, bet kaut kā nevelk. Kopš valsts darbiniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 995 atņemtas ne tikai prēmijas, bet arī piemaksas par projektiem, nav jēgas rauties pušu. Būtu labāk ķērušies pie noteikumiem Nr. 219 un samazinājuši ārzemju braucienu pieļaujamās viesnīcas izmaksas!
Laikam jāatsāk studēt un jāmeklē kaut kāda ārzemju stipendija. Studēju reklāmas menedžmentu ar specializāciju valsts pārvaldes projektu vadībā - jāpabeidz, kamēr vēl ir tā augstskola.
Tāmes nodevu, tagad jāgaida, kamēr blondās ārējā departamenta beibes izdrukās, saliks vīzas, iesies 5 eksemplāros, pieliks elektroniskās kopijas un apzīmogos aploksnes - tie Eiropas projekti ir nāvīga štelle, nevienam nenovēlu. Projektu viņas gan jau iesniegs 24. jūlijā 16:45, jo 17:00 ir termiņš.
Vienai no beibēm būs bērns. Kad redzi viņas visas rūtainos, flisētos svārkos, baltās blūzēs un pelēkās žaketēs, neticas, ka ar šitādām varētu būt sekss. Labi, ka mums nav tāda stingra dreskoda - tikai, kad ejam uz ministriju.
Kopš priekšnieku manīju uz ielas iešļūcenēs un ar lieliem maisiem mākslīgā ēdiena, muskuļu kačāšanas pulvera, galīgi nekāda respekta. Bet viņam atvaļinājums līdz 16. augustam. Varu derēt, ka saglabājot darba algu. Ne tā kā mums - bezalgas līdz 9. augustam.
Mājās nākot, nopirku alu 2 litrus plastmasas pudelē par 99 santīmiem.

2009. gada 9. jūlijs

Lietuva un lietus

Pamodos nejēgā agri, jo zvanīja visi modinātaji: parastais, radiopulkstenis, televizora wake up un mobilais. Nejēdzīgi sāpēja galva un nedaudz slāpa. Izdzēru tomātu sulu, apēdu 2 mazsālītus gurkus un ķilavu rolmopsi ar sīpoliem. Un tad jau klāt bija Guntis ar pelēko mazdu, viņs šorīt divreiz bija gājis dušā.
Viļņā bija jābūt jau vienos, lai piedalītos projekta seminārā. Pa ceļam, slavenajā kafejnīcā tieši 100 kilometrus no Rīgas, uzēdām brokastu zupu. Garšoja pēc salmiem.
Viļņā iebraucām laikus, bet semināru nokavējām: lija kā pa Jāņiem un mums nebija lietussarga. Stāvējām zem jumtiņa un izmirkām līdz ādai, kamēr Vitautas iznāca pretim ar dzelteniem plēves mēteļiem, uz muguras katram aģentūras logo. Kad ienācām konferenču telpā, svinīgās runas bija beigušās, jau deva alu. Tas bija īsti laikā un vietā.
Tāmju saskaņošanu pārcēla uz viesnīcu Bernadinu ielā, aiz Gedimina. Strādājām no 14:30 līdz 16:00, tad Dovile un Aušra veda pusdienās: lieliska baraviku zupa maizes podiņā un cepelīni. Gandrīz apraudājos no sentimenta, jo sapratu, ka pusporcija dižkukuļu maksā tieši tikpat cik 2002. gadā, kad sāku braukāt uz Viļņu pie Lietuvas aģentūras - seši liti piecdesmit.
Vēlāk sēdējām Užupis kalna restorānā, skatījāmies uz pilsētu un dzērām kviešu alu.
Cik žēl, lietainā Lietuvā ir labāk kā saulainā Latvijā. Brīžiem pat skaidrojas.
Ko pagājušogad Viļņā nopirka Elīna?

2009. gada 2. jūlijs

Mazdārziņš un aģentūra

Skriet tomēr nesāku. Bija baigais nogurums.
Ja varētu tā skriet, ka it kā skrien, bet neskrien. Man jau no pamatskolas krosiem riebjas taisni tas process.
Baltās botes gan izvilku no skapja, ievēru jaunas šņores, bet tad padomāju, ka varbūt nemaz nav tik forši skriet pa pilsētu. Saelposies tik izplūdes gāzes. Jau tā dulla galva. Bez tam, skrienot pa asfaltu, botes nolietosies ātri vien.
Kopš aģentūrā viss šūpojas, nevar tā riskēt. Sola apvienot ar ministriju, bet tad jau darbs būs tikai dažiem priekšniekiem, nevis reālajiem darītājiem.
Ilona, piemēram, uzlika mīksto jau tagad. Viņa neiešot kavēt savu laiku un vasarā strādāt par velti bezalgas atvaļinājuma laikā. Ja atvaļinājums, tad atvaļinājums. Viņa šovasar ir paņēmusi Pārogrē mazdārziņu, stāda un ravē. Pat aizņēmusies kaimiņa nikno dobermani, lai sargā pa nakti. Gatavojas ziemai.
Es gan nemāku ravēt. Tikai ievadīt skaitļus tāmēs un rakstīt projektu aprakstus.
Bet kāda kleita šodien bija Elīnai! Vairāk atsedza kā apsedza! Viņai dibens ne par lielu, ne mazu. Un vēl lencītes. Forši izskatījās, kad viņa locījās pie biroja kombaina un lika iekšā papīru. Tagad mēs printējam uz abām pusēm. Nav vairs tie treknie gadi.
Pusdienās ēdu siermaizes ar kliju maizi par 17 santīmiem, maize garšoja kā salmi. Sanāk lētāk kā dienas piedāvājums kafejnīcā pāri ielai. Tā ietaupās nauda nedēļas nogalēm. Neies tak akmeņus grauzt. Jaunam cilvēkam ir jāuzdzīvo!

2009. gada 9. jūnijs

Betonēšana un kolēģi

Šodien darba diena. Grūti iedzīvoties režīmā, ja dažas dienas darbs, citas brīvas. Bezalgas atvaļinājums kaitina. Kaut citādi nav ne vainas. Vismaz pāris dienas varēja izgulēties un paēst. Naktī noskatījos jocīgu filmu par puisi, kas aizgāja no studijām juridiskajā augstskolā un kļuva par burvju mākslinieka menedžeri.
Darbā iet kā ellē. Šefs skraida pa visiem kabinetiem un skatās, ko kurš dara. Mans galds ir pie loga, un viņš neredz monitoru. Liepā aiz loga ligzda, uz šķūnīša jumta kovārņi jau izveduši cāļus. Sēž rindiņā trīs gabali un ķērc. Sēžu čatā ar igauņiem, labojam projekta tāmes. Tūkstotis uz priekšu vai atpakaļ. Tagad jau visu laiku atpakaļ.
Nav viegli strādāt vietā, ko taisās likvidēt. Strādāju taču šeit jau no 90. gadu beigām. Toreiz aģentūrā visu sākām no nulles, nebija pat interaktīvās tāfeles.
Kas gan šitajos laikos nekait fiziska darba strādniekiem. Kā bija jābetonē, tā būs jābetonē. Citādi sabruks gan pilis, gan būdiņas. Skat, tagad betonē Gaismas pili ar visiem Saulcerītes tornīšiem. Rīt betonēs zelta tiltu pār Piķurgu vai Karātavu grāvi.
Būt par likvidējamas aģentūras darbinieku... Pat ienaidniekam nenovēlu ieraudzīt kolēģus bez salkani lišķīgās pieklājības maskas
.
Elīna vīriešu atejā skaloja gaiši zaļo kafijas krūzi ar ķiršiem, Sandra stāvēja rindā ar savu apdauzīto Ziemassvētku krūzi un sāka uz mani bļaut nebalsī - tu ta darbu atradīsi, kur es ar saviem 45 gadiem un 2 bērniem lai liekos?
Bet kur tad man likties, ja vīriešu atejā viņas visas mazgā traukus? Tagad jau vairs nav naudas remontam, bet viņām izlietnei nolūzis krāns, nogriezuši visu ūdeni. Tā jau ir, jātaupa visiem.
Tā laikam nav laba zīme, ja darbs riebjas jau pēc pirmās nostrādātās dienas?
Cik Valdim ir kolēģu sieviešu un cik no viņām sēž viņa kabinetā?

P.S. Šodien piehalturēju par modeli viena džeka portfolio. Tomēr kaut kāda nauda.

2009. gada 29. maijs

Bezalgas atvaļinājums

Vakars vēl nav pat pusē, bet tas jau ir atnesis divus ielūgumus atpūsties. Diena bija vienkārši briesmīga, sākās ar sapulci aģentūrā. Krasa finansējuma samazināšana budžetam ir novedusi pie totāla kraha. Ar pirmdienu jāiet bezalgas atvaļinājumā uz nenoteiktu laiku. Kā lai nedzer? Darbā attaisījām džinu ar toniku, Guntis atnesa lielo plastmasas pudeli ar laimu. Tagad jābrauc uz bāru Briāna ielā, sieviešu taksis jau izsaukts. Nabadzības dēļ jau neies lepnību zaudēt! Uz Ritas dzimeni tomēr neiešu - viņa man atkal uzbrauks, ka strādāt privātajā biznesā tomēr beigās izrādījās drošāk.
Kur dzīvo Rita?

P.S. Kamēr taksis nebrauc, apskatījos internetā, vai var tā visus palaist.
.
.