2009. gada 30. jūlijs

Prāgas velns un alus

Šorīt bija grūti pamosties. Modinātājs zvanīja jau 6:59, bet acis pa īstam atvēru tikai pēc 9iem. Drausmīgi gribējās ēst. Vakar lētajā veikalā par 39 santīmiem biju nopircis biezpienu, kārtīgi samaisīju ar ķiplokiem un krējumu, kas vēl turējās no nedēļas sākuma. Uz graudu maizes, kas pirkta ar atlaidi, garšoja lieliski.
Izlasīju epastu: rakstīja Čehijas kolēģe. Viņu aģentūrai reāls uzrāviens pēc Čehijas prezidentūras pusgada. Aicināja ciemos, pieredzes apmaiņā mūsdienu globalizētajos apstākļos. Kā šodien atceros, kā klīdām pa Mala strana, blakus klubam Rubin pie tramvaja pieturas izdzērām 4 puslitra kausus alus un samaksājām tikai 108 kronas! Pie netālā Kārļa tilta sēdēja slavenais čehu velns – traks vīrs ar sarkaniem ragiem netīrā kreklā, nātnās biksēs, uz rokas pulsteņa vietā piesiets spogulis. Kad tūristi grib viņu nofotografēt, velns pagriež pret objektīvu roku ar spoguli! Vīrs glezno tikai ragaiņus un gleznas pārdod! Katka gan stāstīja, ka viņas tēvs velnu redzējis kādā pievakarē netālu no Kārļa universitātes krogā: esot bijis ģērbies stilīgā melnā kreklā, zaļganās džinsenēs, ar pelēku portatīvā datora somu. Tēvs ar nožēlu atzinis, ka velns darbadienas vakarā izskatījies pilnīgi normāls, dzirdējis pat nosaucam viņu vārdā – Jiržijs.
Viņa raksta, ka tagad alus esot vēl lētāks, krīzei tuvojoties, ražotāji un tirgotāji samazinājuši cenas, lai savējiem lielāks prieks un tūristiem interesantāk. Ja jūs zinātu – kas tas ir par alu!

Pankūkas, pārīši un radi

Šodien uz ielas redzēju, kā aiziet rokās sadevies pāris - onkulītis balti strīpotā kreklā, padomjlaika uzvalka biksēs un tantiņa melni puķainā kreklā pāri celim, kājās iešļūcenes un brūnas kapzeķes. Viņam rokā bija zils plastmasas spainis ar baltu rokturi, viņai salocīta vairākas reizes lietota celofāna kulīte ar kaut kādu sarkanu logo. Viņam pašķidri sirmi mati un plastmasas brilles bieziem stikliem, viņai melni copē saņemti mati, saņemti ar gumiju, pati tāda dūšīga. Ticiet vai nē, viņi abi smaidīja!
Apsveicu vecāsmātes Elvīras jaunāko māsu Cecīliju vārdadienā. Viņa nemaz neapvainojās, ka nezvanu īstajā dienā. No sajūsmas bļāva klausulē: Brauc, Valdiņ, ciemos! Nokausim teļu, izraksim kartupeļus, mežā mellenītes, gailenītes, dārzā zirņi aizmetušies, gurķi aug! Nopļausi kādu reizi pagalmu, saliksi malku šķūnītī!
Es zinu gan - ēst dos plānās pankūkas ar pērno zapti, jo jauno vāra un liek tik pagrabā: krizdoļi ar ķirsīšiem, krizdoļi ar upenīšiem. Un citugad šitā zapte jau būs pērnā, tad ēdīs šito un vārīs atkal jaunu citam gadam. Un viņa jau neko, bet te sivēnam aizgalda salūzusi, te šķūnīšam jumta skaidas jāsapravī. Kas nezina tādas vecāsmātes māsas, baro kā uz kaušanu, nostrādina līdz nāvei...
Kaut kad jau jābrauc būs. Radu būšana svēta lieta. Cecīlija bija pirmā radiniece, kas atnāca pie manis raudzībās. Esot teikusi - no šitā kverkļa dienās izaugs vella zēns! Kā lai tādai nepalīdz?

2009. gada 28. jūlijs

Bīčpārtijs, saulesbrilles un meitenes

Bičpartijs bij savādāks par pozitīvu, bet ne sliktā nozīmē - daudz jaunu vilvēku, pilns ar smukām meitenēm. Kā jau rakstiju twiterii, ja spētu nocirst visas certamās eglītes, varētu vasarnīcu kurināt trīs gadus.

Jā, alko tur normaali pludoja: pārsvarā slāpes remdēju ar alu, pa laikam arī kāda skrūvīte pazibēja. Kopā nevar saskaitīt, cik litru bija, bet tomātu sulas pudelītes ogļu dzēšanai aizgāja kādas 12 gab.

Ar meitenēm gāja visādi. Kamēr pa dienu blakus bija mikrefons un operātors, darbojās tāds kā magnēts - bija meitenes, kuras tā vien gribēja parunāties (protams, atradās arī cilvēki, kuri no mums muka).

Pa vakariem gāja visādi. Pirmajā vakarā pie meitenēm aizgāja tikai iepriekshējā dienā vietējā bodē iegādātās saulesbrilles. ar smukajiem kātiņiem Nākamajā rītā pirkumu nācās atkārtot, jo saule drausmīgi žilbināja. Otrajā vakarā pie meitenēm aizgāja Valda melnā cepurīte. ja ņem pa abiem vakariem kopā tad no Valda regulāri aizgāja arī veselais saprāts, kurš atgriezās tikai no rīta

Mājās atveda Juris, un majupceļā gandrīz visi laiku gulēju, acis pavēru tikai kaut kur pie Saldus un ieraudzīju raibu govi uz ceļa. Un jau tad kad bijām netālu no Lielupes, jo Juris lādējās visādās balsīs - rōzā folksvāgens aizņēma visu ceļu un vilkās uz 60 km/h. Būtu kaut beibes, nē - pensionārs rūtainā kreklā!!!

Atgriežoties mājās, likos uz auss, lai pamostos ap 19.30 un meklētu kaut ko ēdamu. Šoreiz pa upuri krita pelmeņi un marinētās sēnes. Un tās tomātu sulas pudelītes, ko biju nolicis grūtākiem laikiem. 21:00 bija randiņš ar Ludmilu. Lētajā veikalā tagad Dagņa ieteiktās tomātu sulas pudelīšu akcija beigusies, būs jāķeras pie kā cita. Ludmilu tomēr nesatiku, viņa laikam sakautrējās.

Ja interesē vairāk, ko es BBP darīju un kā ar meitenēm bija, var apskatīt arī 3 video iekš SWH web lapas - tās bija tādas kā reportāžas no notikuma vietas centos, cik spēka, lai attaisnotu jūsu cerības.

P.S. vel varu pieminēt, ka dzīvojām viesnīcā "Līva" un izčekojāmies svētdien ap 11.00 no rīta. Un numuriņā aizmirsu saulesbrilles. Tā tā dzīve paiet. atvainojos par pareizraktības kļūdām, jau tā nav viegli...