2009. gada 28. augusts

Konservatīvisms un inovācijas


Ārā šajās dienās Viduseiropā ir ellīgi karsts. Pat Gdaņskā, kaut tā ir piejūras pilsēta. Labi, ka Avis īrētajā Lexusā kondiška un ādas sēdekļi. Alum fācis pat nopircis kūlboksu – ar vadu piestiprina pie mašīnas piepīpētāja un brauciena laikā ir pašiem savs ledusskapis!

Vienu no poļu tradicionālajiem aliem atkorķēju jau tūlīt pēc iekāpšanas. Citādi būs sausa runa, tēvs piemiedza ar aci. Mums būs apartaments Kreicbergā, apkārt visādi bāri un restorāni, arī veikali, gan Kaiser's, gan Netto. No Gdaņskas jābrauc mazliet vairāk par 500 kilometriem. Neticēsi – pat dārgākais vācu alus ir lētāks nekā alus Latvijā vispār, par taviem Helsinkiem nemaz nerunājot.

Kad bija nobraukti apmēram 200 kilometri, tēvs kļuva nervozs. Starp Košalinu un Karlino jāsatiekot Polijas biznesa partneris, kam tur vasaras māja. Valdis lai tikmēr paēd kādā ceļmalas krogā. Izsēdināja tieši pie lielās baltās mājas, kam pa visu sienu uzraksts ZAJAZD HUBERTUS un mežacūkas bilde. Iedeva arī eiro, jo karti, uz galvošanu, tur neņems!



Krogs izrādījās reāls atradums.


Saimnieks stāstīja, ka tas ir ģimenes īpašums, un, kamēr viņa sieva virtuvē gatavoja FLAKI zupu un mežacūkas kotleti, izstāstīja visu dzīvi – tēvs no Lietuvas, māte no Baltkrievijas, kopš bērnības te, pie Baltijas jūras. Tagad vietējie šauj mežā cūkas un aļņus, nes uz krogu, kur Zbigņeva sieva tos gatavo, lai garšo gan poļakiem, gan vāciešiem.
Dēla šodien krogū nav, viņš aizbraucis pie sievietes. Ko padarīsi, saimnieks noplātīja rokas – tagad tādi laiki, ka jāpriecājas: dēls pie sievietes nevis pie vīrieša!

2009. gada 27. augusts

Re ko sencis man nopirka :)



Sencis atceras, ka nedeva man naudu saldējumiem Eskimo un Pols. Tagad tāpēc viņš izpērk vainu, pērkot alus :)

Pārkvalifikācija un atkalredzēšanās




Pagājušonedēļ, pēc tam, kad Radio SWH pēdējoreiz skanēja Vasarnieku stāsti, pārkvalifikācija gāja vēl vairākas dienas, bet vairs nebija tik grūti kā sākumā. Gala beigās piektdienas priekšpusdienā paziņoja rezultātus. Tiem, kas saņēma sertifikātu ar sarkanu labo apakšējo stūrīti, septembra vidū būs iespēja sākt mācības turpat, augstākā līmeņa speciālistu skolā. Ja sertifikāta stūrītis dzeltens – septembrī jādodas uz Turku, kur notiek vidēja ranga darbinieku pārkvalifikācija. Man kopā ar apliecību pasniedza arī kartīti ar dzīvesvietas rezervācijas kodu. Katrā ziņā prieks, ka jāpaliek Helsinkos, jo apkārtni uz izklaides vietas jau esmu iepazinis, nofotografējies pie pieminekļa arī. Turklāt dzīvesvietā jau tagad varētu atstāt dažas mantas.
Sestdien jau agri bija jābūt lidostā – nedrīkstēja nokavēt čekinu, kas beidzās 10:30. Tēvs nedēļas sākumā man atsūtīja elektronisko biļeti līdz Gdaņskai. Lidojums bija ar 1 pārsēšanos, abās reizēs ēdu sendvičus (pirmajā – ar tunci un pikanto mērci, otrajā – ar vītinātu gaļu un papriku). Dzēru arī alu – lieliskā aviokompānija atspirdzinājumus piedāvāja par velti!
Tēvs mani sagaidīja ielidošanas parkingā, ieradies jau ātrāk un noīrējis melnu Lexusu. Viņš ar vienu pārsēšanos lidojumam iztērējis 7 stundas. Tēvu nebiju redzējis mūžību. Viņš, šķiet, mainījies tikai uz labo pusi. Agrāk vairāk izskatījās pēc lūzera, tagad – pēc labi kopta žigolo. Nopircis man poļu alus, lai ceļā raitāk sokas runāšana.

p.s. Uzmini, kādu alu es dzēru lidmašīnā?