Ārā šajās dienās Viduseiropā ir ellīgi karsts. Pat Gdaņskā, kaut tā ir piejūras pilsēta. Labi, ka Avis īrētajā Lexusā kondiška un ādas sēdekļi. Alum fācis pat nopircis kūlboksu – ar vadu piestiprina pie mašīnas piepīpētāja un brauciena laikā ir pašiem savs ledusskapis!
Vienu no poļu tradicionālajiem aliem atkorķēju jau tūlīt pēc iekāpšanas. Citādi būs sausa runa, tēvs piemiedza ar aci. Mums būs apartaments Kreicbergā, apkārt visādi bāri un restorāni, arī veikali, gan Kaiser's, gan Netto. No Gdaņskas jābrauc mazliet vairāk par 500 kilometriem. Neticēsi – pat dārgākais vācu alus ir lētāks nekā alus Latvijā vispār, par taviem Helsinkiem nemaz nerunājot.
Kad bija nobraukti apmēram 200 kilometri, tēvs kļuva nervozs. Starp Košalinu un Karlino jāsatiekot Polijas biznesa partneris, kam tur vasaras māja. Valdis lai tikmēr paēd kādā ceļmalas krogā. Izsēdināja tieši pie lielās baltās mājas, kam pa visu sienu uzraksts ZAJAZD HUBERTUS un mežacūkas bilde. Iedeva arī eiro, jo karti, uz galvošanu, tur neņems!
Krogs izrādījās reāls atradums.
Saimnieks stāstīja, ka tas ir ģimenes īpašums, un, kamēr viņa sieva virtuvē gatavoja FLAKI zupu un mežacūkas kotleti, izstāstīja visu dzīvi – tēvs no Lietuvas, māte no Baltkrievijas, kopš bērnības te, pie Baltijas jūras. Tagad vietējie šauj mežā cūkas un aļņus, nes uz krogu, kur Zbigņeva sieva tos gatavo, lai garšo gan poļakiem, gan vāciešiem.
Dēla šodien krogū nav, viņš aizbraucis pie sievietes. Ko padarīsi, saimnieks noplātīja rokas – tagad tādi laiki, ka jāpriecājas: dēls pie sievietes nevis pie vīrieša!
Ziņas
