Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa slepenie faili. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa slepenie faili. Rādīt visas ziņas
2009. gada 10. augusts
Iracionāls sapnis vai apokalipse?
Pirmo reizi šorīt pamodos 7:30, kad zvanīja modinātājs. Ausīs skanēja iracionāla sirtaki melodija, tomēr nospiedu ATCELT pogu – kaut kas nenovēršami mudināja atgriezties sapnī. Stāvējām tādā kā tuksnesī – pūta vējš un nēsāja pa gaisu smiltis. Stāvējām klajuma vidū – visi cieši saspiedušies: Toms, es, operators Juris, skaņu inženieris Murgs un bāra īpašnieks (nekad neatceros, kā viņu sauca, tāds iesirms, labsirdīgs un viltīgs, izskatās mazliet pēc Vilka trīs sivēntiņu platē). Visi zinājām – mums jālido kosmosā. Nenormālas sajūsmas nebija, drīzāk skumjas un mazliet bail. Ko niekus – visus mierināja Murgs, 3 minūtes strjoma un tāda laime – zvaigznes pašas birst kabīnē. Gaiss bija lielu cerību pilns. Kāpām kosmosa kuģī. Te pēkšņi smilšu mākonī sākās murdoņa. Parādījās Linda dzeltenos flisētos svārkos un zilganzaļā apspīlētā topā, acis zib naidā, izdvesa tikai – es jau zināju. Turpat arī Rasma sarkanajā krūšturī un brūnajā ķitelī, spļaudīdamās kliedza – aizmirsi ielikt durvis melnajam sienas skapim, skrūves sabojājušas parketu! Madara, redzot, ka esmu jau iekāpis, ķērās pie telefona, sūtīja sms, pēkšņi atcerējos, ka vakar viņai bija vārda diena. Zaļgani brūnās acis asaru pilnas, Ervīns aiz muguras stiepj telti un piknika grozu. Pēkšņi pie loga parādījās opis Visvaldis Baltijas ceļa auseklīšu džemperī ar mammu Namedu, kas izgriezta no melnbaltajām fotogrāfijām. Manu Valdiņ, mamma čukstēja. Brauc, tev jādodas prom! Tuksnesī nevienam nevajag tavas tāmes, asaras un sapņus. Valdiņ... mammu malā pabīdīja Marianna, kas parādījās ar atņirgtiem zobiem, kuros – Rīgas apvedceļa rekonstrukcijas plāns. Motora troksnis kļuva neizturams, sāka griezties galva un... pamodos no telefona zvana. Kā Tu vari gulēt, jau bez piecpadsmit 11, aģentūru reorganizē, ātri šurp!, bļāva Elīna. Murgs, apokalipse vai abi kopā?
2009. gada 8. augusts
Emigrācija un pīrādziņi
Satiku Ludzas Gunāru. Atbraucis uz Rīgu pavadīt māsu Silviju. Šī prom uz Spāniju. Tur būšot īsta latgaliešu kolonija, puse Ludzas jau prom. Cits lasa apelsīnus, cits nēsā glāzes viesnīcā. Tak jau tuvāk saulei. Lai gan arī pie mums nav ko žēloties. Pa dienu jānomaina divi krekli, ja negrib ost pēc skunksa.
Vakardienas mēbeļu stumšanu atcerēšos gadu. Nav brīnums, ka Rasmas štuceris aizlaidās. Viss uz mana kakla – Ulmaņlaika lakotais trīsdurvju skapis, trimo spogulis, tapsētās tahtas, brūnā sekcija „Ilga”. Tu tik nesaskrāpē parketu, Rasma lamājās vien. Viņa nav pieradusi celt smagumus, tagad tikai tāds tukšs laiks – mājās nav veča, ko dīdīt.
Dzērām ar Gunāru alu un spriedām par dzīvi. Kolēģe aizgājusi uz vietējā miliča bērēm. Tam jau pāri 70. Kad bijis spēka gados, visi bandīti krūmos sēdējuši. Tāds milicis bijis.
Bēres kā jau bēres, latviski kristīgas. Nesot mironi no mājas, apgāž krēslus, uz kā stāvējis zārks. Kaktus paslacina ar svētīto ūdeni. Eglītes izrauj un samet kaudzē. Vecenes dzied psalmus, bērni nes puķes. Uz zārka uzsedz strīpainu vilnas deķi. Pēdējās atvadas, visi raud, zārks jau bedrē, bet te no bedres atskan: "Pīrādziņ, nāc ārā, nāc ārā!"
Visi šokā. Cits raud, cits smejas. Izrādās, kapracim izkritis mobilais telefons. Kamēr dabūja zārku no bedres, kamēr izvilka telefonu, tas tik zvana un zvana. Izrādās, VID interesējas par iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, kas nodota 1. aprīlī. Esot ieviesusies kļūda.
Gunārs tik noteica – nekur nav miera. VID sameklēs pat viņsaulē.
Vakardienas mēbeļu stumšanu atcerēšos gadu. Nav brīnums, ka Rasmas štuceris aizlaidās. Viss uz mana kakla – Ulmaņlaika lakotais trīsdurvju skapis, trimo spogulis, tapsētās tahtas, brūnā sekcija „Ilga”. Tu tik nesaskrāpē parketu, Rasma lamājās vien. Viņa nav pieradusi celt smagumus, tagad tikai tāds tukšs laiks – mājās nav veča, ko dīdīt.
Dzērām ar Gunāru alu un spriedām par dzīvi. Kolēģe aizgājusi uz vietējā miliča bērēm. Tam jau pāri 70. Kad bijis spēka gados, visi bandīti krūmos sēdējuši. Tāds milicis bijis.
Bēres kā jau bēres, latviski kristīgas. Nesot mironi no mājas, apgāž krēslus, uz kā stāvējis zārks. Kaktus paslacina ar svētīto ūdeni. Eglītes izrauj un samet kaudzē. Vecenes dzied psalmus, bērni nes puķes. Uz zārka uzsedz strīpainu vilnas deķi. Pēdējās atvadas, visi raud, zārks jau bedrē, bet te no bedres atskan: "Pīrādziņ, nāc ārā, nāc ārā!"
Visi šokā. Cits raud, cits smejas. Izrādās, kapracim izkritis mobilais telefons. Kamēr dabūja zārku no bedres, kamēr izvilka telefonu, tas tik zvana un zvana. Izrādās, VID interesējas par iedzīvotāju ienākumu deklarāciju, kas nodota 1. aprīlī. Esot ieviesusies kļūda.
Gunārs tik noteica – nekur nav miera. VID sameklēs pat viņsaulē.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
