Berlīne izrādījās daudz labāka, nekā biju iedomājies. Patika gan vēstures pieminekļi, sevišķi – apgleznotais mūris Ostbānhofa pusē pie Šprē (tur tālāk uz upes ir instalācija ar diviem milzīgiem cilvēkiem, visi no tilta fotografē), gan zooloģiskais dārzs, gan galvenā Rietumvācijas iela Ku-dam ar visiem veikaliem. Rajonā, kur bija apartaments, Kreicbergā, ir gan dažādi krogi, mazi kinoteātri, mākslinieku darbnīcas, gan arī galvenā Berlīnes turku dzīves vieta. Īpaši garšoja Kebabs par 2.80, apēdot tādu, vairākas stundas negribas ēst! Nav kā vursts alusdārzā pie Zoo. Maksā 4.50, bet atnes bļodiņu, kur karstā ūdenī 2 Minhenes desiņas, klāt saldas sinepes no paciņām un klāt uz atsevišķa šķīvja ūdenskliņģeris,
Bet alus! Berlīne laikam ir vieta īstiem alus cienītājiem – dārgākais no lētā gala – kviešu alus – maksā 1.99 par puslitra pudeļu sešpaku, kam klāt vēl jāpieskaita pudeles depozīts. Tādus laikus nekur citur nepiedzīvosi!
Atpakaļceļu tēvs uzsāka ar sarunu. Neesot pateicis, ka viņiem ar Marinu ir dēls Artjoms, „Tavs pusbrālis, šobrīd neciešamais pirmsskolas vecums, bet kopumā – īsti viltīgs zellis, viss tēvā!” Saša apmierināti nokrekšķinājās. Valdis ar šausmām atcerējās amatpersonas deklarāciju – „Eu, nevarēji pateikt ātrāk, tagad man būs pārkāpums!” „Ko ņemies,” tēvs atmeta ar roku, „baigā amatpersona ☺ Kā tu varēji zināt? Ja nu es būtu iekritis kredītos un būtu bezvēsts prombūtnē? Artjomam ir cits uzvārds, manējais, un nav arī Latvijas personas koda! Dzīvē viss notiek uz labu – arī, ja neredzi to šodien!”
Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa ģimene. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņa ģimene. Rādīt visas ziņas
2009. gada 31. augusts
2009. gada 13. augusts
Elvīras un Ataturka diena
Šorīt darbā ierados otrais – tūlīt pēc Elīnas. Pat tagad, kad aģentūru klapē ciet, šī nevar likties mierā, jābūt vienmēr un visur pirmajai. Ieraudzījusi mani, sāka brēkt: muļķu valsts bija un paliks, kur tad nāks nauda budžetā, ja visus atlaiž. Vēl arī bezdarbnieku pabalsti jāmaksā! Jau no rīta bijusi Sociālās apdrošināšanas kantorī pieteikties pabalstam. Uzzinājusi, ka kantoris augustā arī 2 dienas slēgts bezalgas atvaļinājumu dēļ. Labi, ka nevilka garumā un aizgāja uzreiz. Šodien vēl jāpaspējot aizskriet uz VID-u, jo tas, savukārt, būs slēgts rīt – viņiem bezaldznieki piektdienās. Beidzot saņēmusies pieprasīt no valsts atpakaļ pārmaksāto Iedzīvotāju ienākuma nodokli kopš 2006. gada. Lai iepūš!
Pirms sertifikāta pasniegšanas pēcpusdienā vēl piezvanīju omei. Viņai vārda diena un dzimšanas diena vienā datumā. Toreiz, pirms 86 gadiem, tā bijusi zīmīga diena, Ataturks ievēlēts par Turcijas prezidentu, Elvīras tēvs vienmēr pieminējis, drīz pēc tam piedzimusi arī Velta Līne. Ome bija labā noskaņojumā: sēžot ar draugu Eduardu un dzerot konjaciņu, Eduards atnesis arī īstu baltkrievu speķi! Pastāstīju, ka zvanīja tēvs. Nevar būt, tiešām Saša nācis pie prāta?, ome skaļi smējās. Par aģentūru viņa jau zināja. Saki nu vēl, Valdiņ, Elvīra nopūtās. Posts vien, visus atlaiž, Baltijas ceļa gadadienā liek cilvēkiem skriet kā aunu baram, kaut būtu īstais laiks apstāties un padomāt. Labi vien ir, ka piekriti braukt mācīties uz ārzemēm, te vairs nav daudz, ko darīt.
Pirms sertifikāta pasniegšanas pēcpusdienā vēl piezvanīju omei. Viņai vārda diena un dzimšanas diena vienā datumā. Toreiz, pirms 86 gadiem, tā bijusi zīmīga diena, Ataturks ievēlēts par Turcijas prezidentu, Elvīras tēvs vienmēr pieminējis, drīz pēc tam piedzimusi arī Velta Līne. Ome bija labā noskaņojumā: sēžot ar draugu Eduardu un dzerot konjaciņu, Eduards atnesis arī īstu baltkrievu speķi! Pastāstīju, ka zvanīja tēvs. Nevar būt, tiešām Saša nācis pie prāta?, ome skaļi smējās. Par aģentūru viņa jau zināja. Saki nu vēl, Valdiņ, Elvīra nopūtās. Posts vien, visus atlaiž, Baltijas ceļa gadadienā liek cilvēkiem skriet kā aunu baram, kaut būtu īstais laiks apstāties un padomāt. Labi vien ir, ka piekriti braukt mācīties uz ārzemēm, te vairs nav daudz, ko darīt.
2009. gada 12. augusts
Izaicinājums un stils
Tieši uz to es jau biju gatavs. Neatradās neviens, kas gribētu ar mani dalīties smagajā izvēlē. Tikai @Ilzeens Tviterī novēlēja, lai turos. Paldies, daudz citu variantu jau nav ☺. Nevarēju aizmigt līdz pusčetriem, izdzēru 7 puslitra alus kausus no muciņas, ko vīkendā kaimiņš atveda no brauciena pa Abulu. Aizmidzis sapņoju, kā braucu uz Vāciju, Franciju, Beļģiju un Nīderlandi tikties ar tēvu un viņa tagadējo sievu. Stāsta, ka beļģu alus esot kaut kas īpašs, katram alum sava glāze. Pie kroga galda pienāca opis Visvaldis un nokrekšķējās: Saša, no tavas dzīves nav ne tik daudz jēgas kā melns aiz naga. Vienīgais attaisnojums tavai eksistencei ir Valdiņš, bet arī tas tevi nav vedis pie prāta: puika aug viens, māte mirusi, tēvs kaut kur klenderē, pat neiedod divdesmit kapeikas saldējumam Pols! Labi, ka Namedai pietika prāta, un Valdim ir mūsu uzvārds. Elvīras tupeņus noēdies, aug griezdamies!
Pamodos tieši pāris sekundes pirms ierastā modinātāja zvana 7:35. Paģiru nebija. Atvēru acis un sapratu – vai par velti jau kuro nakti tādi sapņi, izaicinājums jāpieņem. Dušā izpilināju pēdējos pilienus adida sport (tagad dušas želeja būs jāpērk lētajā veikalā), ātrumā uzgrauzu pārpalikušo ciabatta maizi ar lauku sieru, uzvilku buktētās bikses un stilīgo linu kreklu, iesmaržojos un devos ceļā. Lai nedomā, ka Valdiņš ir dzīves sagrauzts!
Uzrakstīju iesniegumu par pieteikšanos pārkvalifikācijai. Došot stipendiju plus kompensāciju transorta izmaksām. Kad iznācu no administrācijas biroja, mūsu departamentu sagaidīja milzu pārsteigums: atvestas trīs kastes Švyturis kviešu alus! Lietuvas aģentūra jūtas vainīga, viņus nelikvidē, sūta mums sveicienus un laba vēlējumus. Kā lai nedzer?
Pamodos tieši pāris sekundes pirms ierastā modinātāja zvana 7:35. Paģiru nebija. Atvēru acis un sapratu – vai par velti jau kuro nakti tādi sapņi, izaicinājums jāpieņem. Dušā izpilināju pēdējos pilienus adida sport (tagad dušas želeja būs jāpērk lētajā veikalā), ātrumā uzgrauzu pārpalikušo ciabatta maizi ar lauku sieru, uzvilku buktētās bikses un stilīgo linu kreklu, iesmaržojos un devos ceļā. Lai nedomā, ka Valdiņš ir dzīves sagrauzts!
Uzrakstīju iesniegumu par pieteikšanos pārkvalifikācijai. Došot stipendiju plus kompensāciju transorta izmaksām. Kad iznācu no administrācijas biroja, mūsu departamentu sagaidīja milzu pārsteigums: atvestas trīs kastes Švyturis kviešu alus! Lietuvas aģentūra jūtas vainīga, viņus nelikvidē, sūta mums sveicienus un laba vēlējumus. Kā lai nedzer?
2009. gada 6. augusts
Kāzu dāvanas un gvakamole
Vakar vakarā pēc Lielā Vakara draugos saņēmu ielūgumu uz kāzām: precas tēva brālēna Alvila dēls Kristiāns. Laikam tomēr esmu kļuvis populārs: mani atceras arī attāli radi. Kāzas ar Ilzi svinēšot 22. augustā Alūksnes tuvumā, kur, netālu no Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” , atrodas Ilzes mātes, bērnudārza audzinātājas Ināras, bērnības mājas. Atsūtījuši arī dāvanu sarakstu – sāku to pētīt jau šorīt, dzerot rīta kafiju un brokastojot (ēdu baigi labos načos čipsus ar gvakamoli, marinētu ķiploku un rīvētu cieto sieru). Uzreiz, saprotams, pie sevis atteicos no piedāvājuma kāzās dāvināt ceļojumu uz Portugāli vai televizoru. Varētu padomāt par sienas pulksteni, pārnēsājamo mājas telefonu, baltvīna glāžu vai sarkana satīna gultas veļas komplektu. Īpaši, ja līdz kāzām izdotos aizbraukt uz Lietuvu, varētu iepirkties pa smuko un pa lēto. Bet komandējumus līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks skatīti noteikumi Nr. 219, aģentūra vairs neplāno, neviens negrib uzņemties iniciatīvu un izmaksāt dienas naudu 25 latus, ja vēlāk varēs maksāt 18.
Patiesībā nezinu, vai vispār vērts iespringt. Kāzās ierasties vienam nebūtu jautri, bet Ludmila toreiz pēc bīčpārtija uz tikšanos neatnāca. Varbūt saņemties un piezvanīt, bet rīt. Ja nu viņa, tāpat kā valsts galvenie Valži, ir Madonnas koncertā, tāpat nedzirdēs, ko es saku.
Patiesībā nezinu, vai vispār vērts iespringt. Kāzās ierasties vienam nebūtu jautri, bet Ludmila toreiz pēc bīčpārtija uz tikšanos neatnāca. Varbūt saņemties un piezvanīt, bet rīt. Ja nu viņa, tāpat kā valsts galvenie Valži, ir Madonnas koncertā, tāpat nedzirdēs, ko es saku.
2009. gada 30. jūlijs
Pankūkas, pārīši un radi
Šodien uz ielas redzēju, kā aiziet rokās sadevies pāris - onkulītis balti strīpotā kreklā, padomjlaika uzvalka biksēs un tantiņa melni puķainā kreklā pāri celim, kājās iešļūcenes un brūnas kapzeķes. Viņam rokā bija zils plastmasas spainis ar baltu rokturi, viņai salocīta vairākas reizes lietota celofāna kulīte ar kaut kādu sarkanu logo. Viņam pašķidri sirmi mati un plastmasas brilles bieziem stikliem, viņai melni copē saņemti mati, saņemti ar gumiju, pati tāda dūšīga. Ticiet vai nē, viņi abi smaidīja!
Apsveicu vecāsmātes Elvīras jaunāko māsu Cecīliju vārdadienā. Viņa nemaz neapvainojās, ka nezvanu īstajā dienā. No sajūsmas bļāva klausulē: Brauc, Valdiņ, ciemos! Nokausim teļu, izraksim kartupeļus, mežā mellenītes, gailenītes, dārzā zirņi aizmetušies, gurķi aug! Nopļausi kādu reizi pagalmu, saliksi malku šķūnītī!
Es zinu gan - ēst dos plānās pankūkas ar pērno zapti, jo jauno vāra un liek tik pagrabā: krizdoļi ar ķirsīšiem, krizdoļi ar upenīšiem. Un citugad šitā zapte jau būs pērnā, tad ēdīs šito un vārīs atkal jaunu citam gadam. Un viņa jau neko, bet te sivēnam aizgalda salūzusi, te šķūnīšam jumta skaidas jāsapravī. Kas nezina tādas vecāsmātes māsas, baro kā uz kaušanu, nostrādina līdz nāvei...
Kaut kad jau jābrauc būs. Radu būšana svēta lieta. Cecīlija bija pirmā radiniece, kas atnāca pie manis raudzībās. Esot teikusi - no šitā kverkļa dienās izaugs vella zēns! Kā lai tādai nepalīdz?
Apsveicu vecāsmātes Elvīras jaunāko māsu Cecīliju vārdadienā. Viņa nemaz neapvainojās, ka nezvanu īstajā dienā. No sajūsmas bļāva klausulē: Brauc, Valdiņ, ciemos! Nokausim teļu, izraksim kartupeļus, mežā mellenītes, gailenītes, dārzā zirņi aizmetušies, gurķi aug! Nopļausi kādu reizi pagalmu, saliksi malku šķūnītī!
Es zinu gan - ēst dos plānās pankūkas ar pērno zapti, jo jauno vāra un liek tik pagrabā: krizdoļi ar ķirsīšiem, krizdoļi ar upenīšiem. Un citugad šitā zapte jau būs pērnā, tad ēdīs šito un vārīs atkal jaunu citam gadam. Un viņa jau neko, bet te sivēnam aizgalda salūzusi, te šķūnīšam jumta skaidas jāsapravī. Kas nezina tādas vecāsmātes māsas, baro kā uz kaušanu, nostrādina līdz nāvei...
Kaut kad jau jābrauc būs. Radu būšana svēta lieta. Cecīlija bija pirmā radiniece, kas atnāca pie manis raudzībās. Esot teikusi - no šitā kverkļa dienās izaugs vella zēns! Kā lai tādai nepalīdz?
2009. gada 22. jūlijs
Ģimenes klēpī
Vakar pēc Lielā Vakara, sajutos ļoti skumji. Šķiet, ka visas labās lietas paiet tik ātri! Mājās pirms gulētiešanas nolēmu pārbaudīt epastus un tur mani gaidīja patīkams pārsteigums: Toms mani bija ielūdzis draugos! Protams, draugi jau man nav nekāds jaunums, sabiju tur veselus 3 gadus, bet, kad izšķīros ar toreizējo beibi Ēriku, viņa mani sāka draugos burtiski vajāt. Izdzēsos un domāju – uz visiem laikiem. Vakar gan nosēdēju tur līdz nakts melnumam. Nu jau man ir vairāki desmiti sekotāju!
Šorīt piemodos 9os, līdz pusdienlaikam vajadzēja uz darbu aiznest kaut kādu papīru. Netālu no aģentūras nejauši satiku onkuli Gunvaldi ar viņa jauno brūti. Pat necentos iegaumēt, kā viņu sauc. Gunvaldis ir ģimenes melnā avs. Apprecējās tūlīt pēc armijas kaut kad 70.ajos gados, sataisīja divus dēlus un izšķīrās. Kopš tā laika viņš visu laiku liek sludinājumus avīzēs un vismaz reizi brauc uz Rīgu satikt brūti. Vecāmāte Elvīra katru reizi cer, ka šī reiz būs īstā.
Gunvaldim bija pelēkais uzvalks ar svītraino šlipsi, brūtei puķaini svārki līdz celim, zaļa tamborēta jaciņa un spalvainas kājas. Gunvaldis bija uzlicis jaunās brilles ar paceļamiem melniem saules aizsargstikliņiem. Izskatījās, ka viņam ir otrs pāris uzacu un viņš ir ļoti izbrīnīts.
Manuprāt, tā ir laba zīme pēc šitā Pozitīva trakuma. Laiks atgriezties ģimenes klēpī un ikdienā.
Šorīt piemodos 9os, līdz pusdienlaikam vajadzēja uz darbu aiznest kaut kādu papīru. Netālu no aģentūras nejauši satiku onkuli Gunvaldi ar viņa jauno brūti. Pat necentos iegaumēt, kā viņu sauc. Gunvaldis ir ģimenes melnā avs. Apprecējās tūlīt pēc armijas kaut kad 70.ajos gados, sataisīja divus dēlus un izšķīrās. Kopš tā laika viņš visu laiku liek sludinājumus avīzēs un vismaz reizi brauc uz Rīgu satikt brūti. Vecāmāte Elvīra katru reizi cer, ka šī reiz būs īstā.
Gunvaldim bija pelēkais uzvalks ar svītraino šlipsi, brūtei puķaini svārki līdz celim, zaļa tamborēta jaciņa un spalvainas kājas. Gunvaldis bija uzlicis jaunās brilles ar paceļamiem melniem saules aizsargstikliņiem. Izskatījās, ka viņam ir otrs pāris uzacu un viņš ir ļoti izbrīnīts.
Manuprāt, tā ir laba zīme pēc šitā Pozitīva trakuma. Laiks atgriezties ģimenes klēpī un ikdienā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
