Polija un politika

Pēdējās dienas pirms vēlēšanām vienkārši tracina. No rīta pamodos no sapņa - mani ir ievēlējuši Rīgas domē un liek apstādīt visus parkus ar puķēm. Nu ko es jēdzu no puķēm! Turklāt pie domes visus apstādījumus vajagot baltā krāsā: baltus flokšus, baltas lilijas, baltas mārtiņrozes. Lai spodrinātu pašvaldības reitingus. Ja nē, slīcināšot kanālā pie tirgus. Pamodos viss slapjš, sirds gāja kā traka.
Brokastīs uzēdis poļu gurķu zupu, es atcerējos aprīļa nogales ceļojumu pa Poliju. Braucām ar divām mašīnām: manu zaļo un Eduarda tumši sarkano. Manējai noplīsa stūres pastiprinātājs. Kamēr poļu meistari taisīja, mantas vajadzēja pārlikt otrā mašīnā, opelī. Pārējie aizbrauca tālāk, mēs ar toreizējo draudzeni Lindu palikām Bidgoščā un apskatījām pilsētu. Ēdām poļu nacionālo ēdienu bigošu. Linda apvainojās uz Eduardu, ka tas neesot pagaidījis tās nieka dažas stundas un palicis kopā ar mums. Bet viņam jau vienmēr savas intereses pirmajā vietā. Viņš pat nespēlē futbolu, jo riebjoties skraidīt pa laukumu kopā ar sasvīdušiem večiem.
Braucot pa Poliju, redzējām lielus ceļu darbus - viņi taisa pilnīgi jaunus ceļus ar nezcik joslām, pārvadiem un apļiem. Redz, kā poļi cīnās ar krīzi, abi nodomājām.
Ar Lindu izšķīrāmies nedēļu pēc ceļojuma viņas krustmātes, slavenās dakteres Daces, 50 gadu jubilejā. Nemaz nezinu, par kuru sarakstu Linda balsos vēlēšanās.
Cik cilvēku salien tumši sarkanajā Eduarda opelī?

P.S. Šajā viesnīcā mēs palikām pa nakti. Ļoti komfortabli un lēti numuriņi.

Zeķes un politika

Visi aptrakuši ar to politiku. Nekur vairs nav miera. Šodien beidzot braucu raudzībās pie radinieces Rasmas - ja neiet uz darbu, tāpat nav ko darīt. Viņai vēl viens bērns, riža meitenīte bez zobiem. Centrā mani savāca Rasmas māte, ķertā tēva māsīca Marianna Bute, kas savā laikā pina klūdziņu grozus un veda uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Pēc tam iestājās Tautas frontē un adīja džemperus ar auseklīšiem. Tagad Marianna ada latviski rakstainas zeķes deju kolektīviem un ārvalstu vizītēm (viņas jaunākās meitas Rasmas pirmajam vīram Gunvaldim ir blats Valsts kancelejā).
Mariannai ir Ford Scorpio. Drusku rūc, bet lillā krāsa vēl tīri labi saglabājusies. Brauc viņa drausmīgi, līdz Ķekavai gandrīz nosirmoju. Domāju jau, ka nepalikšu dzīvs.
Rīgā Marianna bijusi pie ārsta izmērīt asinsspiedienu un izrakstīt jaunas sirds drapes. Kandidējot uz Ķekavas domi! Politika apēd daudz nervu.
Rasma izskatījās kā vienmēr. Iznāca pretī puķainā ķitelī, bet ar sarkanu krūšturi. Kamēr māte skraida pa novadu balotēdamās, viss mājas solis uz Rasmas pleciem. Sataisījušas pat Mariannas tviter kontu un blogu vietējā avīzē "Novada Ziņotājs". Internetā, protams, sēž Rasma, kas tagad ir bērna kopšanas atvaļinājumā ar bērnu no pēdējās laulības. Kamēr bērns mazs, internetā visu var paspēt. Tik mazā novadā katra balss ir dārga.
Mājās braucot, Rasma ar Mariannu iedeva līdzi rukolu un skābenes. Paņemšu lielveikala 4 sieru picu un uzgriezīšu pa virsu. Lēti, garšīgi un vasarīgi!
Cik Rasmai vīru?

P.S. Šodien noskatījos lielisku dokumentālo filmu par Latvijas piensaimniecību.

Lielais izaicinājums

Izmantoju negaidītās brīvās dienas un pēcpusdienā devos uz klīniku "Zobenzobs" izraut trešo gudrības zobu. Domāju, ka aizbēgšu. Sēdēju pie 413. kabineta - baltas durvis, dzeltens kliņķis, kapa klusums, neskan ne urbji, ne vaidi. Lasīju reklāmas bukletu ar blondīni uz vāka. Izskatījās gluži kā mana seksīgā kursabiedrene Mārīte. Pēc pirmās sesijas viņa pameta studijas un brauca uz Poliju, veda uz turieni krievu elektropreces un atpakaļ visādas importa drēbes tirgošanai. Es no viņas pa blatu dabūju džinsu jaku ar sarkanu uzrakstu "Eagles". Klīnikā dežūrēja sirmais vīrs ar neizteiktu, bet manāmu krievu akcentu. Tas pats, kas pirms gada rāva man gudrības zobu. Šis ir īsts profesionālis: mani pazina un smīnēja aiz zaļās maskas. Vaicāja: "Nu, Valdiņ, vēl viens zobiņš?" Uz galda stāvēja zils, laikam vēl vefa, radio un pavecs ķīniešu monitors. Rakstīja slimības vēsturi un dziedāja līdzi radio. Domāju, ka nomiršu, gaidot raušanu.
Cik telefona aparātus minūtē VEF saražoja savos ziedu laikos?

P.S. Pēc raušanas iegāju ciemos pie Marģera. Viņam jauns fotoaparāts, bildē var redzēt, kā man bija.

Olas un sapņi

Ir jauks vasarīgs vakars. No rīta izvārīju 3 olas un centos nedomāt par ikdienu. Tas jau sen bija gaidāms. No šodienas esmu bezalgas atvaļinājumā. Jocīgi pirmdienas rītā necelties 7 no rīta un nestresot par nedēļas sākuma sapulci aģentūrā. Apēdu veselas divas olas ar majonēzi un baltmaizi, dzēru kakao ar pienu un cukuru, nevis sasodīto kafiju. Trešo olu pataupīju vēlākam. Pēc brokastīm stundiņu pagulēju. Laižoties snaudā, atcerējos, ka šodien 1. jūnijs. Jāapsveic bijusī komunālā dzīvokļa kaimiņiene Biruta vārdadienā. Sapnī redzēju, ka Ropažu brālēnam Ulim piedzimusi trešā meita ar sarkaniem matiem un spalvainu suņa asti. Labi, ka man nav suņa. Nav jāved ārā staidzināt. Pusdienās bija cepti kartupeļi ar sieru un olu. Salātos sagriezu lociņus.
Cikos pa televizoru rāda Valda mīļāko seriālu?

P.S. Visi tak zina, ka cepti kartupeļi ir jāēd no pannas.
.
.