Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņš rūpējas par veselību. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdiņš rūpējas par veselību. Rādīt visas ziņas

2009. gada 30. jūnijs

Sektanti un skriešana

Veikalā nopirku melno kurpju smēru. Bija akcija - par pusotru cenu tika arī brūnais. Varbūt kaut kad man būs arī brūnas kurpes. Kad varēšu atļauties otru pāri izejamo apavu. Lai gan tāpat pilns skapis: melnās un baltās botes, kedas, 3 sandales, ziemas tupeles ar vilniņu un vienkārši tupeles, vecās tupeles ar tīkliņu un tās ar baltajām zolēm.

Šorīt, ejot ārā no mājas, mani apturēja sirms vecis ar milzīgu, spalvainu gāmuru un brūnu ādas portfeli.

"Tā, tā, tā. Vai tik jūs neesat no tiem augšas strādniekiem?"

Es, protams, saģērbies viss melnā, velveta žakete un buktētas bikses, jaunās šņorkurpes. Gāju tak uz projekta sanāksmi ministrijā (domāju gan, ka no karstuma nomiršu).

Man likās, ka viņš vaicā kaut ko par Dievu. Paskatījos un vaicāju, vai tiešām izskatoties pēc sektanta vai sludinātāja. Vecis pārmeta krustu.

Tai brīdī man palika drausmīgi bail. Rīt nudien ģērbšos kā cilvēks - džinsos un maikā.

Šitai sutoņā jau neko citu arī nevar - tad jāslēdz iekšā kondiška. Tas rauj ciet kaklu.

Kabinetā bija ienākusi Lida no personāla daļas, runāja par atvaļinājumiem. Nolasīja morāli, ka mēs svilinām elektrību ar saviem kondicionieriem. Pati izmetusies dzeltenā kleitā uz lencītēm, miesa bāla kā līķim.

Varbūt iet uz darbu šortos? Esmu gan palicis drusku tukls. Jāsāk skriet. Bet rīt, 1. jūlijā.

Skriešana varētu būt labs stimuls atmest pīpēšanu. Lai gan lai iet ellē - krīzes un revolūcijas nāk un iet, pīpētāji paliek.

Kāda recepte pazudusi Valdim?

2009. gada 2. jūnijs

Lielais izaicinājums


Izmantoju negaidītās brīvās dienas un pēcpusdienā devos uz klīniku "Zobenzobs" izraut trešo gudrības zobu. Domāju, ka aizbēgšu. Sēdēju pie 413. kabineta - baltas durvis, dzeltens kliņķis, kapa klusums, neskan ne urbji, ne vaidi. Lasīju reklāmas bukletu ar blondīni uz vāka. Izskatījās gluži kā mana seksīgā kursabiedrene Mārīte. Pēc pirmās sesijas viņa pameta studijas un brauca uz Poliju, veda uz turieni krievu elektropreces un atpakaļ visādas importa drēbes tirgošanai. Es no viņas pa blatu dabūju džinsu jaku ar sarkanu uzrakstu "Eagles". Klīnikā dežūrēja sirmais vīrs ar neizteiktu, bet manāmu krievu akcentu. Tas pats, kas pirms gada rāva man gudrības zobu. Šis ir īsts profesionālis: mani pazina un smīnēja aiz zaļās maskas. Vaicāja: "Nu, Valdiņ, vēl viens zobiņš?" Uz galda stāvēja zils, laikam vēl vefa, radio un pavecs ķīniešu monitors. Rakstīja slimības vēsturi un dziedāja līdzi radio. Domāju, ka nomiršu, gaidot raušanu.
Cik telefona aparātus minūtē VEF saražoja savos ziedu laikos?

P.S. Pēc raušanas iegāju ciemos pie Marģera. Viņam jauns fotoaparāts, bildē var redzēt, kā man bija.

2009. gada 26. maijs

Pie zobārsta

Drausmīga diena. Nepietiek, ka nokavēju tramvaju. Biju arī pie zobārsta. Bija ilgi jāgaida, nevarēju nosēdēt pie durvīm, aizgāju skatīties ārā pa koridora logu. Blonda, patukla sētniece ar slotu sarkanā kātā slaucīja trotuāru un izdzenāja no aprūsējušām mistkastēm kaķus. Melnie paspruka kur kurais, strīpainais apsēdās ielas malā un sāka mazgāties, bet netīri baltais nekur tālu nebēga. Sēdēja saulē un skatījās man taisni acīs. Pa loga stiklu rāpoja spalvaina muša ar gaiši brūnu vēdera galu.
Cik zobus man šodien salaboja?

P.S. Kamēr urba man zobu, zobārsts pastāstīja, kā ar zobu var glābt redzi.
.
.