Pagājušonedēļ, pēc tam, kad Radio SWH pēdējoreiz skanēja Vasarnieku stāsti, pārkvalifikācija gāja vēl vairākas dienas, bet vairs nebija tik grūti kā sākumā. Gala beigās piektdienas priekšpusdienā paziņoja rezultātus. Tiem, kas saņēma sertifikātu ar sarkanu labo apakšējo stūrīti, septembra vidū būs iespēja sākt mācības turpat, augstākā līmeņa speciālistu skolā. Ja sertifikāta stūrītis dzeltens – septembrī jādodas uz Turku, kur notiek vidēja ranga darbinieku pārkvalifikācija. Man kopā ar apliecību pasniedza arī kartīti ar dzīvesvietas rezervācijas kodu. Katrā ziņā prieks, ka jāpaliek Helsinkos, jo apkārtni uz izklaides vietas jau esmu iepazinis, nofotografējies pie pieminekļa arī. Turklāt dzīvesvietā jau tagad varētu atstāt dažas mantas.
Sestdien jau agri bija jābūt lidostā – nedrīkstēja nokavēt čekinu, kas beidzās 10:30. Tēvs nedēļas sākumā man atsūtīja elektronisko biļeti līdz Gdaņskai. Lidojums bija ar 1 pārsēšanos, abās reizēs ēdu sendvičus (pirmajā – ar tunci un pikanto mērci, otrajā – ar vītinātu gaļu un papriku). Dzēru arī alu – lieliskā aviokompānija atspirdzinājumus piedāvāja par velti!
Tēvs mani sagaidīja ielidošanas parkingā, ieradies jau ātrāk un noīrējis melnu Lexusu. Viņš ar vienu pārsēšanos lidojumam iztērējis 7 stundas. Tēvu nebiju redzējis mūžību. Viņš, šķiet, mainījies tikai uz labo pusi. Agrāk vairāk izskatījās pēc lūzera, tagad – pēc labi kopta žigolo. Nopircis man poļu alus, lai ceļā raitāk sokas runāšana.
p.s. Uzmini, kādu alu es dzēru lidmašīnā?
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica