Pēdējās dienas pirms vēlēšanām vienkārši tracina. No rīta pamodos no sapņa - mani ir ievēlējuši Rīgas domē un liek apstādīt visus parkus ar puķēm. Nu ko es jēdzu no puķēm! Turklāt pie domes visus apstādījumus vajagot baltā krāsā: baltus flokšus, baltas lilijas, baltas mārtiņrozes. Lai spodrinātu pašvaldības reitingus. Ja nē, slīcināšot kanālā pie tirgus. Pamodos viss slapjš, sirds gāja kā traka.
Brokastīs uzēdis poļu gurķu zupu, es atcerējos aprīļa nogales ceļojumu pa Poliju. Braucām ar divām mašīnām: manu zaļo un Eduarda tumši sarkano. Manējai noplīsa stūres pastiprinātājs. Kamēr poļu meistari taisīja, mantas vajadzēja pārlikt otrā mašīnā, opelī. Pārējie aizbrauca tālāk, mēs ar toreizējo draudzeni Lindu palikām Bidgoščā un apskatījām pilsētu. Ēdām poļu nacionālo ēdienu bigošu. Linda apvainojās uz Eduardu, ka tas neesot pagaidījis tās nieka dažas stundas un palicis kopā ar mums. Bet viņam jau vienmēr savas intereses pirmajā vietā. Viņš pat nespēlē futbolu, jo riebjoties skraidīt pa laukumu kopā ar sasvīdušiem večiem.
Braucot pa Poliju, redzējām lielus ceļu darbus - viņi taisa pilnīgi jaunus ceļus ar nezcik joslām, pārvadiem un apļiem. Redz, kā poļi cīnās ar krīzi, abi nodomājām.
Ar Lindu izšķīrāmies nedēļu pēc ceļojuma viņas krustmātes, slavenās dakteres Daces, 50 gadu jubilejā. Nemaz nezinu, par kuru sarakstu Linda balsos vēlēšanās.
Cik cilvēku salien tumši sarkanajā Eduarda opelī?
P.S. Šajā viesnīcā mēs palikām pa nakti. Ļoti komfortabli un lēti numuriņi.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica