Visi aptrakuši ar to politiku. Nekur vairs nav miera. Šodien beidzot braucu raudzībās pie radinieces Rasmas - ja neiet uz darbu, tāpat nav ko darīt. Viņai vēl viens bērns, riža meitenīte bez zobiem. Centrā mani savāca Rasmas māte, ķertā tēva māsīca Marianna Bute, kas savā laikā pina klūdziņu grozus un veda uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Pēc tam iestājās Tautas frontē un adīja džemperus ar auseklīšiem. Tagad Marianna ada latviski rakstainas zeķes deju kolektīviem un ārvalstu vizītēm (viņas jaunākās meitas Rasmas pirmajam vīram Gunvaldim ir blats Valsts kancelejā).
Mariannai ir Ford Scorpio. Drusku rūc, bet lillā krāsa vēl tīri labi saglabājusies. Brauc viņa drausmīgi, līdz Ķekavai gandrīz nosirmoju. Domāju jau, ka nepalikšu dzīvs.
Rīgā Marianna bijusi pie ārsta izmērīt asinsspiedienu un izrakstīt jaunas sirds drapes. Kandidējot uz Ķekavas domi! Politika apēd daudz nervu.
Rasma izskatījās kā vienmēr. Iznāca pretī puķainā ķitelī, bet ar sarkanu krūšturi. Kamēr māte skraida pa novadu balotēdamās, viss mājas solis uz Rasmas pleciem. Sataisījušas pat Mariannas tviter kontu un blogu vietējā avīzē "Novada Ziņotājs". Internetā, protams, sēž Rasma, kas tagad ir bērna kopšanas atvaļinājumā ar bērnu no pēdējās laulības. Kamēr bērns mazs, internetā visu var paspēt. Tik mazā novadā katra balss ir dārga.
Mājās braucot, Rasma ar Mariannu iedeva līdzi rukolu un skābenes. Paņemšu lielveikala 4 sieru picu un uzgriezīšu pa virsu. Lēti, garšīgi un vasarīgi!
Cik Rasmai vīru?
P.S. Šodien noskatījos lielisku dokumentālo filmu par Latvijas piensaimniecību.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica