Ak, šīs sievietes!

Šodien biju darbā. Sandra jau nokrāmējusi nost galdu, palicis tik dators un kaut kādi sīkumi: zīmuļu drāžamais, lineāls, dzēšgumija, zaļas un dzeltenas līmlapiņas, palielināmais stikls ar vāku un zila gumijas sēne NO-STRESS. Par tādu algu viņai nav jēgas braukāt uz darbu no Pārogres.
- Mani te neviens netur, man visa pasaule vaļā! - Sandra bakstās monitorā un tik runā. Pa vasaru pametīšot Alisīti un Inesīti Bauskā pie vīramātes, laidīšot abi ar vīru uz Angliju pie viņas māsīcas Jugitas jaunākās meitas Evijas. Viņai esot kaut kādi gali viesnīcā. Sliktāk jau nebūšot.
Toties blondā Elīna man uzplijās ar Positivus. Vai es braukšot. Es vai salecos, varbūt viņa man seko Tviterī? Kā citādi viņa zinātu par festivālu? Bet vispār Elīna ir tā neko. Varētu pat kopā kādreiz aiziet uz bāru.
Tad vēl iejaucās Elīnas druška Zane no grāmatvedības. Atkal bija atnākusi uz mūsu kabinetu dzert kafiju un klačoties. Zane sāka moralizēt: "Visiem latviešiem ir obligāti jābūt Positivus. Ja tu neesi Positivus, tu neesi vispār nekas un esi galīgais lauķis, kas neko nesaprot."
Tīrais posts. Darbā šodien bija tikai sievietes - Gunča laukos, Albertam atvaļinājums, Juris komandējumā uz Šauļiem.
Šovakar jau izdzēru 3 kokčikus - rums ar kolu. Ja nav, lai nav. Piemājas bodītē bija akcija, atlaide sanāk 12 santīmi par buņdžu. Gribēju ielikt ledusskapī atvēsināties, ārā izkrita aveņu zaptes burka un kauls.
Varbūt jāpiezvana Lindai? Varētu aiziet uz bāru. Aprunātos cilvēkos, varbūt sanāktu tā mierīgi, bez kliegšanas. Jāuzdāvina viņai puķes. Baltas rozes. Linda ir kaprīza, bet gan jau kā sieviete zinātu, kur likt to Pamelas gaļu.
Elīnai kauns vaicāt. Nesaprotu tās jaunās beibes, kam knapi 21 - mūsu laikos bija citādi, citas vērtības.
Varbūt man pavaicāt Tviterī, vai kādam nevajag to zupas kaulu?