2009. gada 15. jūnijs

Ceļojums pēc cūkas gurna

Šodien darbā atkal nebija jābūt. Bezalgas atpūta turpinās vēl dažas dienas šomēnes, kamēr tiks panākta vienošanās par aģentūras turpmāku darbību.
Labi vien ir, ciemošanās pie radiem stipri nogurdina. Pamodos 11os laimīgs, ka pats savā dzīvoklī. Ceļojums pēc krustmātes Marijas cūkas gurna sākās jau piektdien. Lai paspētu uz busu, kas no autoostas iziet 16.47, braucu no darba ar mikriņu. Mikriņā skanēja krievu popsa, Vaiņodes autobusa šoferis drillēja latviešu šlāgerus, pilnīgi riebjas.
Marijai ar Leonu ir dēls Roberts un meitas Inita, Vivita, Lilita un Sigita, visas kā pasistas uz matemātiku. Viņi visi dzīvo savā zemnieku saimniecībā, arī Marijas tēvs Zigfrīds: vīrs ar klibu kāju, ūsām un strīpainu džemperi. Izrādās, tieši Leons un Zigfrīds nolēmuši aicināt Valdi uz laukiem pēc atbalsta, jo Leons pagājušonedēļ vakarā radio dzirdējis, ka Valda aģentūru varbūt slēgs. Sak, atbrauks pēc gaļas un pie viena 13. jūnijā tēva vārda dienu kopīgi nosvinēs. Cūka tak nokauta, lai Valdiņš reiz arī tiek pie kārtīga ēdiena.
Pasēdējām sirsnīgi. Zigfrīds piedzērās, dziedāja pie klavierēm un raudāja, ka apgriezta pensija. Ārā lija, ka plīkšķ.
Kuras no Marijas un Leona meitām ir dvīnes?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Tā teica