Tieši uz to es jau biju gatavs. Neatradās neviens, kas gribētu ar mani dalīties smagajā izvēlē. Tikai @Ilzeens Tviterī novēlēja, lai turos. Paldies, daudz citu variantu jau nav ☺. Nevarēju aizmigt līdz pusčetriem, izdzēru 7 puslitra alus kausus no muciņas, ko vīkendā kaimiņš atveda no brauciena pa Abulu. Aizmidzis sapņoju, kā braucu uz Vāciju, Franciju, Beļģiju un Nīderlandi tikties ar tēvu un viņa tagadējo sievu. Stāsta, ka beļģu alus esot kaut kas īpašs, katram alum sava glāze. Pie kroga galda pienāca opis Visvaldis un nokrekšķējās: Saša, no tavas dzīves nav ne tik daudz jēgas kā melns aiz naga. Vienīgais attaisnojums tavai eksistencei ir Valdiņš, bet arī tas tevi nav vedis pie prāta: puika aug viens, māte mirusi, tēvs kaut kur klenderē, pat neiedod divdesmit kapeikas saldējumam Pols! Labi, ka Namedai pietika prāta, un Valdim ir mūsu uzvārds. Elvīras tupeņus noēdies, aug griezdamies!
Pamodos tieši pāris sekundes pirms ierastā modinātāja zvana 7:35. Paģiru nebija. Atvēru acis un sapratu – vai par velti jau kuro nakti tādi sapņi, izaicinājums jāpieņem. Dušā izpilināju pēdējos pilienus adida sport (tagad dušas želeja būs jāpērk lētajā veikalā), ātrumā uzgrauzu pārpalikušo ciabatta maizi ar lauku sieru, uzvilku buktētās bikses un stilīgo linu kreklu, iesmaržojos un devos ceļā. Lai nedomā, ka Valdiņš ir dzīves sagrauzts!
Uzrakstīju iesniegumu par pieteikšanos pārkvalifikācijai. Došot stipendiju plus kompensāciju transorta izmaksām. Kad iznācu no administrācijas biroja, mūsu departamentu sagaidīja milzu pārsteigums: atvestas trīs kastes Švyturis kviešu alus! Lietuvas aģentūra jūtas vainīga, viņus nelikvidē, sūta mums sveicienus un laba vēlējumus. Kā lai nedzer?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica