Šorīt darbā ierados otrais – tūlīt pēc Elīnas. Pat tagad, kad aģentūru klapē ciet, šī nevar likties mierā, jābūt vienmēr un visur pirmajai. Ieraudzījusi mani, sāka brēkt: muļķu valsts bija un paliks, kur tad nāks nauda budžetā, ja visus atlaiž. Vēl arī bezdarbnieku pabalsti jāmaksā! Jau no rīta bijusi Sociālās apdrošināšanas kantorī pieteikties pabalstam. Uzzinājusi, ka kantoris augustā arī 2 dienas slēgts bezalgas atvaļinājumu dēļ. Labi, ka nevilka garumā un aizgāja uzreiz. Šodien vēl jāpaspējot aizskriet uz VID-u, jo tas, savukārt, būs slēgts rīt – viņiem bezaldznieki piektdienās. Beidzot saņēmusies pieprasīt no valsts atpakaļ pārmaksāto Iedzīvotāju ienākuma nodokli kopš 2006. gada. Lai iepūš!
Pirms sertifikāta pasniegšanas pēcpusdienā vēl piezvanīju omei. Viņai vārda diena un dzimšanas diena vienā datumā. Toreiz, pirms 86 gadiem, tā bijusi zīmīga diena, Ataturks ievēlēts par Turcijas prezidentu, Elvīras tēvs vienmēr pieminējis, drīz pēc tam piedzimusi arī Velta Līne. Ome bija labā noskaņojumā: sēžot ar draugu Eduardu un dzerot konjaciņu, Eduards atnesis arī īstu baltkrievu speķi! Pastāstīju, ka zvanīja tēvs. Nevar būt, tiešām Saša nācis pie prāta?, ome skaļi smējās. Par aģentūru viņa jau zināja. Saki nu vēl, Valdiņ, Elvīra nopūtās. Posts vien, visus atlaiž, Baltijas ceļa gadadienā liek cilvēkiem skriet kā aunu baram, kaut būtu īstais laiks apstāties un padomāt. Labi vien ir, ka piekriti braukt mācīties uz ārzemēm, te vairs nav daudz, ko darīt.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica