2009. gada 17. augusts

Amatpersonas un atvadas

Vīkends pagāja kā sprinta skrējienā, ceturtdien darbā, izsniedzot sertifikātu, pateica, ka jau pirmdien jādodas uz atestāciju Helsinkos, kur redzēs, vai mani pieņems apmācības augstākajā līmenī. Nacionālās aviokompānijas biļeti ar vienu apmaksātu bagāžas vienību izsniedza reizē ar sertifikātu. Biļete vienā virzienā, jo ieminējos, ka Eiropā mani grib satikt tēvs. Ja atpakaļceļš izrādīsies pārāk dārgs, aģentūra izmaksāšot kompensāciju uz avansa norēķina pamata.

Cirks sākās piektdien. Zvana Elīna un spiedz neparasti augstā balsī: šefs nepateica, ka jūlija beigās iekļāvām tevi projekta iepirkumu komisijā, tagad tev jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā! 1. pielikums Ministru kabineta 2002.gada 22. oktobra noteikumiem Nr.478.
Biju tikko pamodies. Neesmu amatpersona un amatā nevis stājos, bet to pametu!, čukstēju. Tu esi iepirkuma komisijā, tāpēc amatpersona, Elīna nervozi skaidroja. Jūlijā neviens nezināja, ka izvērsīsies šitā. Atnāc, Valdi, uz aģentūru, nu jau izklausījās, ka viņa šņukst. Aizpildīt deklarāciju tāds spļāviens vien. Ja neiesniegsi laikā – sods 250 latu kā likts!

Viņai teikt viegli. Labi, mašīnas man nav, vērtspapīru un akciju arī nav. Toties radinieki! Tagad jāzvana omei Elvīrai un tēvam, lai pierakstītu viņu personas kodus un dzīvesvietas adresi. Skaidra lieta, kā citādi zinās, vai notikusi interešu konflikta novēršana valsts amatpersonu darbībā – vai Elvīra nepiedalās konkursā par telekomunikāciju piegādi aģentūrai.
Ar deklarāciju dabūju čakarēties, vēl šorīt, jo VID piektdienās vairs nestrādā. Knapi paspēju iesniegt, biju jau ar mugursomu, ārā gaidīja Guntis ar mazdu. Sveika, Rīga, bet es vēl neatvados!

ps. bet piektdienas vakarā ballītē vienalga piedzēros. aiz škrobes un aiz prieka vienlaikus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Tā teica