Vakar vakarā pēc Lielā Vakara draugos saņēmu ielūgumu uz kāzām: precas tēva brālēna Alvila dēls Kristiāns. Laikam tomēr esmu kļuvis populārs: mani atceras arī attāli radi. Kāzas ar Ilzi svinēšot 22. augustā Alūksnes tuvumā, kur, netālu no Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” , atrodas Ilzes mātes, bērnudārza audzinātājas Ināras, bērnības mājas. Atsūtījuši arī dāvanu sarakstu – sāku to pētīt jau šorīt, dzerot rīta kafiju un brokastojot (ēdu baigi labos načos čipsus ar gvakamoli, marinētu ķiploku un rīvētu cieto sieru). Uzreiz, saprotams, pie sevis atteicos no piedāvājuma kāzās dāvināt ceļojumu uz Portugāli vai televizoru. Varētu padomāt par sienas pulksteni, pārnēsājamo mājas telefonu, baltvīna glāžu vai sarkana satīna gultas veļas komplektu. Īpaši, ja līdz kāzām izdotos aizbraukt uz Lietuvu, varētu iepirkties pa smuko un pa lēto. Bet komandējumus līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks skatīti noteikumi Nr. 219, aģentūra vairs neplāno, neviens negrib uzņemties iniciatīvu un izmaksāt dienas naudu 25 latus, ja vēlāk varēs maksāt 18.
Patiesībā nezinu, vai vispār vērts iespringt. Kāzās ierasties vienam nebūtu jautri, bet Ludmila toreiz pēc bīčpārtija uz tikšanos neatnāca. Varbūt saņemties un piezvanīt, bet rīt. Ja nu viņa, tāpat kā valsts galvenie Valži, ir Madonnas koncertā, tāpat nedzirdēs, ko es saku.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica