Šorīt pamodos pēc cieša miega plkst. 11:30. nokija bija palikusi lādējamies uz ledusskapja, kad iedarbinājās modinātājs, vibrēdama rūca un kratījās. Man nebija spēka iet atslēgt modinātāju, kas iedarbojās ik pa 12 minūtēm, sākot no 7:35. Kaut kas šajā vīkendā laikam tomēr bija par daudz. Piektdienas vakars Briāna ielas bārā, dažu stundu miegs, klases vakars sestdienas pēcpusdienā, kas ievilkās un finišēja svētdien piecos no rīta, otrās dienas sagurums visu svētdienu. Labi, ka vēl ir bezalgas atvaļinājums, šodien nebūtu prātīgākais rēķināt pieprasāmo budžeta plūsmu.
Iedzēru kārtīgu glāzi kolas tipa dzēriena – lētajā veikalā 2 litru pudele maksā 51 santīmu! Ar ledu ir pat ļoti labi! Johaidī, nokia grabēdama nogāzusi no ledusskapja aizsāktu kulinārā sarkanvīna paku, izskatās, ka grīda pludotu asinīs. Jācer tikai, ka tāpat bija pilns ar mušām, negribas pat skatīties.
Klases vakarā skatījāmies 28 un 20 gadus vecas bildes, ēdām gaļu kaukāza gaumē un spļāvām ķiršu kauliņus. Klasesbiedram, vārdā Ārijs Lācis, bija stilīga jaka, ar zaļa lāča aplikāciju uz muguras. Atcerējāmies vecos jokus, īpaši, kā nesām cauri jaunās skolotājas. Meitenes atcerējās, kā viņas fizkultūrā negāja vingrot un učuks viņas dzina pie māsiņas. Kopā izdzērām diezgan daudz alus un šampja. Tomēr ir tā, kā saka tai filmā – ir grūti būt jaunam! Rīts pienāk tik ātri.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Tā teica