2009. gada 10. jūnijs

Skābeņu zupa


Šodien grāmatvežiem bija vienošanās ar ministriju par projekta finansēšanu. Tāpēc uz darbu vajadzēja iet tikai pēcpusdienā. Varēju gulēt līdz 9:30. Miegs vairāk nenāca, lai arī lija lietus. Domāju par ekonomisku dzīvi tuvākajās dienās, lai vīkendā tomēr varētu iet uz bāru.
Pamodies līdz galam, nomazgājos dušā, uzēdu pilngraudu tostu ar šķiņķi. Iedzēru ūdeni (gāzētais man vēl turas).
Ekonomiskāk laikam būtu iet mazgāties uz upi, nevis tecināt ūdeni dušā. Bet šonedēļ lai vēl paliek. Ārā auksti. Un vai tad es kāds bomzis. Man ir 2 portatīvie datori un blogs, man ir dzīvoklis un darbs.
Piezvanīja krustmāte Marija, viņa dzīvo laukos pie Vaiņodes. Piedāvāja cūkas gurnu, tikai pašam jābrauc pakaļ. Nemaz nezinu, kur es to gaļu likšu - saldētava pilna ar pelmeņiem, picām un saldētām pupiņām. Laikam jāsāk ēst ārā krājumus. Tomēr runā, ka visādi vēl būs. Varbūt nopirkt grūbas un makaronus un nolikt nebaltai dienai? Bet ja nu saēd kodes.
Gāju iepirkties. Aiz mājas pie lielveikala, kurā vairs neeju, jo divus kvartālus tālāk atvēries lētais veikals, ir tirdziņš. Skābenes pārdod par 20 santīmiem 100 gramus. Lētajā veikalā brīdi šaubījos - pirkt 2 zupas stilbiņus par Ls 1,16 kilogramā vai 1 putras stilbiņu par 1,97. Uzvarēja taupība. 200 grami skābeņu, viens zupas stilbiņš un palikušie rīsi - zupa divām dienām garantēta. Sanāca laba. Darbā varēšu neiet uz kafejnīcu. Paņem tik burciņā un uzsildi. Lai kolēģes brīnās, cik es saimniecisks. Tā ietaupās nauda un varu iet izklaidēties.
Cik Marijai ir cūku un govju?

P.S. Lielisks blogs ar padomiem, kā ietaupīt naudu un izdzīvot.


2009. gada 9. jūnijs

Betonēšana un kolēģi

Šodien darba diena. Grūti iedzīvoties režīmā, ja dažas dienas darbs, citas brīvas. Bezalgas atvaļinājums kaitina. Kaut citādi nav ne vainas. Vismaz pāris dienas varēja izgulēties un paēst. Naktī noskatījos jocīgu filmu par puisi, kas aizgāja no studijām juridiskajā augstskolā un kļuva par burvju mākslinieka menedžeri.
Darbā iet kā ellē. Šefs skraida pa visiem kabinetiem un skatās, ko kurš dara. Mans galds ir pie loga, un viņš neredz monitoru. Liepā aiz loga ligzda, uz šķūnīša jumta kovārņi jau izveduši cāļus. Sēž rindiņā trīs gabali un ķērc. Sēžu čatā ar igauņiem, labojam projekta tāmes. Tūkstotis uz priekšu vai atpakaļ. Tagad jau visu laiku atpakaļ.
Nav viegli strādāt vietā, ko taisās likvidēt. Strādāju taču šeit jau no 90. gadu beigām. Toreiz aģentūrā visu sākām no nulles, nebija pat interaktīvās tāfeles.
Kas gan šitajos laikos nekait fiziska darba strādniekiem. Kā bija jābetonē, tā būs jābetonē. Citādi sabruks gan pilis, gan būdiņas. Skat, tagad betonē Gaismas pili ar visiem Saulcerītes tornīšiem. Rīt betonēs zelta tiltu pār Piķurgu vai Karātavu grāvi.
Būt par likvidējamas aģentūras darbinieku... Pat ienaidniekam nenovēlu ieraudzīt kolēģus bez salkani lišķīgās pieklājības maskas
.
Elīna vīriešu atejā skaloja gaiši zaļo kafijas krūzi ar ķiršiem, Sandra stāvēja rindā ar savu apdauzīto Ziemassvētku krūzi un sāka uz mani bļaut nebalsī - tu ta darbu atradīsi, kur es ar saviem 45 gadiem un 2 bērniem lai liekos?
Bet kur tad man likties, ja vīriešu atejā viņas visas mazgā traukus? Tagad jau vairs nav naudas remontam, bet viņām izlietnei nolūzis krāns, nogriezuši visu ūdeni. Tā jau ir, jātaupa visiem.
Tā laikam nav laba zīme, ja darbs riebjas jau pēc pirmās nostrādātās dienas?
Cik Valdim ir kolēģu sieviešu un cik no viņām sēž viņa kabinetā?

P.S. Šodien piehalturēju par modeli viena džeka portfolio. Tomēr kaut kāda nauda.

2009. gada 8. jūnijs

Darbs un nedarbi


Nogulēju gandrīz līdz pusvienpadsmitiem, tad sāka zvanīt telefons. Nokia, protams, mētājās kaut kur virtuvē uz ledusskapja blakus apvītušajām dillēm. Labi, ka nebija ielikta saldētavā.
Zvanīja šefs. Izrādās, rīt jābūt darbā. Bijuši uz pārrunām ministrijā - aģentūru
šomēnes vēl nelikvidēs, taču algas nebūs. Varbūt būs, bet ne visiem. Pārrobežu sadarbības projektam naudas arī nebūs, bet termiņi negaida. Igauņiem arī tas pats. Tomēr šajos laikos jau laikam jābūt priecīgam, ka vispār ir darbs.
Nedēļas nogale pagāja ātri. Atpūta tomēr mazliet nogurdina. Pamodos viens pats, dzīvoklī pilns ar tukšām pudelēm - ne mazākās nojēgas, kur palika pārējie. Pēdējo reizi man tā bija pēc 3. kursa, kad svinējām sesijas beigas un Skaidrīte palika stāvoklī.
Piektdien biju aizvilcies vēlēt uz 5. videni, iecirknī satiku Ričardu un viņa brūti - braukšot uz laukiem Ļaudonā, atnākuši nobalsot dienu iepriekš. Augusta pēdējā nedēļā būšot kāzas. Mani arī ielūdza.
Apskatījos internetā, kas ticis domē - atkal es esmu nobalsojis par kaut kādiem citiem.
Ārā visu dienu taisījās uz lietu, laikam pat drusku lija. Kad pamodos, riktīgi slāpa. Labi, ka lētajā veikalā biju nopircis sešpaku ar gāzētu ūdeni.
Kas Valdim piezvanīja pēc viņa debijas radio?

P.S. Nekas nav labāks par kefīru un rabarberu sulu.

2009. gada 4. jūnijs

Polija un politika


Pēdējās dienas pirms vēlēšanām vienkārši tracina. No rīta pamodos no sapņa - mani ir ievēlējuši Rīgas domē un liek apstādīt visus parkus ar puķēm. Nu ko es jēdzu no puķēm! Turklāt pie domes visus apstādījumus vajagot baltā krāsā: baltus flokšus, baltas lilijas, baltas mārtiņrozes. Lai spodrinātu pašvaldības reitingus. Ja nē, slīcināšot kanālā pie tirgus. Pamodos viss slapjš, sirds gāja kā traka.
Brokastīs uzēdis poļu gurķu zupu, es atcerējos aprīļa nogales ceļojumu pa Poliju. Braucām ar divām mašīnām: manu zaļo un Eduarda tumši sarkano. Manējai noplīsa stūres pastiprinātājs. Kamēr poļu meistari taisīja, mantas vajadzēja pārlikt otrā mašīnā, opelī. Pārējie aizbrauca tālāk, mēs ar toreizējo draudzeni Lindu palikām Bidgoščā un apskatījām pilsētu. Ēdām poļu nacionālo ēdienu bigošu. Linda apvainojās uz Eduardu, ka tas neesot pagaidījis tās nieka dažas stundas un palicis kopā ar mums. Bet viņam jau vienmēr savas intereses pirmajā vietā. Viņš pat nespēlē futbolu, jo riebjoties skraidīt pa laukumu kopā ar sasvīdušiem večiem.
Braucot pa Poliju, redzējām lielus ceļu darbus - viņi taisa pilnīgi jaunus ceļus ar nezcik joslām, pārvadiem un apļiem. Redz, kā poļi cīnās ar krīzi, abi nodomājām.
Ar Lindu izšķīrāmies nedēļu pēc ceļojuma viņas krustmātes, slavenās dakteres Daces, 50 gadu jubilejā. Nemaz nezinu, par kuru sarakstu Linda balsos vēlēšanās.
Cik cilvēku salien tumši sarkanajā Eduarda opelī?

P.S. Šajā viesnīcā mēs palikām pa nakti. Ļoti komfortabli un lēti numuriņi.

2009. gada 3. jūnijs

Zeķes un politika


Visi aptrakuši ar to politiku. Nekur vairs nav miera. Šodien beidzot braucu raudzībās pie radinieces Rasmas - ja neiet uz darbu, tāpat nav ko darīt. Viņai vēl viens bērns, riža meitenīte bez zobiem. Centrā mani savāca Rasmas māte, ķertā tēva māsīca Marianna Bute, kas savā laikā pina klūdziņu grozus un veda uz Brīvdabas muzeja gadatirgu. Pēc tam iestājās Tautas frontē un adīja džemperus ar auseklīšiem. Tagad Marianna ada latviski rakstainas zeķes deju kolektīviem un ārvalstu vizītēm (viņas jaunākās meitas Rasmas pirmajam vīram Gunvaldim ir blats Valsts kancelejā).
Mariannai ir Ford Scorpio. Drusku rūc, bet lillā krāsa vēl tīri labi saglabājusies. Brauc viņa drausmīgi, līdz Ķekavai gandrīz nosirmoju. Domāju jau, ka nepalikšu dzīvs.
Rīgā Marianna bijusi pie ārsta izmērīt asinsspiedienu un izrakstīt jaunas sirds drapes. Kandidējot uz Ķekavas domi! Politika apēd daudz nervu.
Rasma izskatījās kā vienmēr. Iznāca pretī puķainā ķitelī, bet ar sarkanu krūšturi. Kamēr māte skraida pa novadu balotēdamās, viss mājas solis uz Rasmas pleciem. Sataisījušas pat Mariannas tviter kontu un blogu vietējā avīzē "Novada Ziņotājs". Internetā, protams, sēž Rasma, kas tagad ir bērna kopšanas atvaļinājumā ar bērnu no pēdējās laulības. Kamēr bērns mazs, internetā visu var paspēt. Tik mazā novadā katra balss ir dārga.
Mājās braucot, Rasma ar Mariannu iedeva līdzi rukolu un skābenes. Paņemšu lielveikala 4 sieru picu un uzgriezīšu pa virsu. Lēti, garšīgi un vasarīgi!
Cik Rasmai vīru?

P.S. Šodien noskatījos lielisku dokumentālo filmu par Latvijas piensaimniecību.

2009. gada 2. jūnijs

Lielais izaicinājums


Izmantoju negaidītās brīvās dienas un pēcpusdienā devos uz klīniku "Zobenzobs" izraut trešo gudrības zobu. Domāju, ka aizbēgšu. Sēdēju pie 413. kabineta - baltas durvis, dzeltens kliņķis, kapa klusums, neskan ne urbji, ne vaidi. Lasīju reklāmas bukletu ar blondīni uz vāka. Izskatījās gluži kā mana seksīgā kursabiedrene Mārīte. Pēc pirmās sesijas viņa pameta studijas un brauca uz Poliju, veda uz turieni krievu elektropreces un atpakaļ visādas importa drēbes tirgošanai. Es no viņas pa blatu dabūju džinsu jaku ar sarkanu uzrakstu "Eagles". Klīnikā dežūrēja sirmais vīrs ar neizteiktu, bet manāmu krievu akcentu. Tas pats, kas pirms gada rāva man gudrības zobu. Šis ir īsts profesionālis: mani pazina un smīnēja aiz zaļās maskas. Vaicāja: "Nu, Valdiņ, vēl viens zobiņš?" Uz galda stāvēja zils, laikam vēl vefa, radio un pavecs ķīniešu monitors. Rakstīja slimības vēsturi un dziedāja līdzi radio. Domāju, ka nomiršu, gaidot raušanu.
Cik telefona aparātus minūtē VEF saražoja savos ziedu laikos?

P.S. Pēc raušanas iegāju ciemos pie Marģera. Viņam jauns fotoaparāts, bildē var redzēt, kā man bija.

2009. gada 1. jūnijs

Olas un sapņi

Ir jauks vasarīgs vakars. No rīta izvārīju 3 olas un centos nedomāt par ikdienu. Tas jau sen bija gaidāms. No šodienas esmu bezalgas atvaļinājumā. Jocīgi pirmdienas rītā necelties 7 no rīta un nestresot par nedēļas sākuma sapulci aģentūrā. Apēdu veselas divas olas ar majonēzi un baltmaizi, dzēru kakao ar pienu un cukuru, nevis sasodīto kafiju. Trešo olu pataupīju vēlākam. Pēc brokastīm stundiņu pagulēju. Laižoties snaudā, atcerējos, ka šodien 1. jūnijs. Jāapsveic bijusī komunālā dzīvokļa kaimiņiene Biruta vārdadienā. Sapnī redzēju, ka Ropažu brālēnam Ulim piedzimusi trešā meita ar sarkaniem matiem un spalvainu suņa asti. Labi, ka man nav suņa. Nav jāved ārā staidzināt. Pusdienās bija cepti kartupeļi ar sieru un olu. Salātos sagriezu lociņus.
Cikos pa televizoru rāda Valda mīļāko seriālu?

P.S. Visi tak zina, ka cepti kartupeļi ir jāēd no pannas.
.
.

2009. gada 29. maijs

Bezalgas atvaļinājums

Vakars vēl nav pat pusē, bet tas jau ir atnesis divus ielūgumus atpūsties. Diena bija vienkārši briesmīga, sākās ar sapulci aģentūrā. Krasa finansējuma samazināšana budžetam ir novedusi pie totāla kraha. Ar pirmdienu jāiet bezalgas atvaļinājumā uz nenoteiktu laiku. Kā lai nedzer? Darbā attaisījām džinu ar toniku, Guntis atnesa lielo plastmasas pudeli ar laimu. Tagad jābrauc uz bāru Briāna ielā, sieviešu taksis jau izsaukts. Nabadzības dēļ jau neies lepnību zaudēt! Uz Ritas dzimeni tomēr neiešu - viņa man atkal uzbrauks, ka strādāt privātajā biznesā tomēr beigās izrādījās drošāk.
Kur dzīvo Rita?

P.S. Kamēr taksis nebrauc, apskatījos internetā, vai var tā visus palaist.
.
.

2009. gada 28. maijs

Vakariņas sveču gaismā

Sēžu restorānā, ēdu neprātīgi garšīgas vakariņas: siltie vistas salāti, patisonu krēmzupa ar valriekstiem un 2 non-alko kokčiki. Mazliet skumji, ka esmu šeit vienīgais klients. Sveces deg tikai uz katra 2. galdiņa. Drīz būs jātaisnojas, ka labāk ēdu vakariņas normālā ēstuvē, nevis stumju māgā kaut kādus roltonus, zupas par 9 santīmiem vai sildīto picu par latu piecdesmit. Bet ir skumji - sēžu viens pats restorānā, viesmīļi garlaikojas un skatās TV ziņas. Gar logu aizskrien plušķaina nozīdīta kuce ar klibu kāju, velkas bomzene ar rozā mici uz galvas, katrā rokā desmit maisiņu.
Kurā ielas pusē atrodas restorāns?

P.S. Apskatījos internetā, kas ir tie ļaudis, kas neiet ēst uz restorāniem.
.
.

2009. gada 27. maijs

Darba druvā

Labs darbs reizē ir arī atpūta. Par to pārliecinājos šodien priekšpusdienā. Bija jāiet uz autoostu pēc klienta dokumentu pakas. Sēdēju saulē un gaidīju Tukuma autobusu. Kanālā peldēja kādas 7 kaijas un 107 pudeles. Pa labi gulēja dzērājs ar vaļā muti, viņam trūka katra 3. zoba. Pa kreisi 2 vecenes pārkrāva makaronu pakas no viena maisa otrā un runāja par stulbajām vedeklām, kas nejēdz taupīt. Vienai vecenei bija melnas ūsas un zaļa blūze ar spīduļiem. Otrai brūns sarafāns un baltas botes.
Pēc kā oda kanālmalā?

P.S. Šodien sajutos kā Tarzāns, pat speciāli sameklēju atbilstošu bildi!
.
.

2009. gada 26. maijs

Pie zobārsta

Drausmīga diena. Nepietiek, ka nokavēju tramvaju. Biju arī pie zobārsta. Bija ilgi jāgaida, nevarēju nosēdēt pie durvīm, aizgāju skatīties ārā pa koridora logu. Blonda, patukla sētniece ar slotu sarkanā kātā slaucīja trotuāru un izdzenāja no aprūsējušām mistkastēm kaķus. Melnie paspruka kur kurais, strīpainais apsēdās ielas malā un sāka mazgāties, bet netīri baltais nekur tālu nebēga. Sēdēja saulē un skatījās man taisni acīs. Pa loga stiklu rāpoja spalvaina muša ar gaiši brūnu vēdera galu.
Cik zobus man šodien salaboja?

P.S. Kamēr urba man zobu, zobārsts pastāstīja, kā ar zobu var glābt redzi.
.
.

2009. gada 25. maijs

Kartupeļu talka

Brīvdienās biju laukos pie māsīcas Maijas. Stādījām kartupeļus lielajā laukā pie upes, kur rudeņos no meža nāk cūkas un izrakņā visu lauku. Putnubiedēkļi nelīdz, cūkām par to nošķaudīt. Maijas vīrs Arvīds tad sēž slēpnī un šauj no vectēva dāvinātās Ulmaņlaiku bises, ka put vien. Vecajai bisei pavisam cits troksnis! Arvīds ir mednieku biedrības "Silabriedis" biedrs jau devīto gadu. Tad viņš vēl nebija precējies ar Maiju un dzīvoja Rīnūžos. Cūkas pārbīstas un divas trīs dienas nenāk rakt.
Cik bišu ir Arvīdam?

P.S. Vakarā Arvīds piedzērās, raudāja un rādīja bildes no vectēva albuma.
.
.